Izpratne par ES 13. pantu un to, ko tas nozīmē internetam

Reklāma

2019. gada martā Eiropas Parlaments nobalsoja par vienu no pretrunīgi vērtētajiem starptautiskās autortiesību likumiem nesenajā vēsturē. Pazīstams kā 13. pants, tiesību akti varētu pārveidot internetu.

Daudzi cilvēki apgalvo, ka regulatori neizprot 13. panta sekas, savukārt citi saka, ka tas aizsargās ar autortiesībām aizsargātu saturu un nodrošinās taisnīgu samaksu māksliniekiem.

Kas īsti ir 13. pants, un ko šis lēmums nozīmē interneta nākotnei?

Autortiesības digitālajā laikmetā

Internets ir tīkla datoru un serveru kolekcija, kas visā pasaulē apmainās ar datiem un informāciju. Interneta atvērtība radīja strauju izaugsmi, kas redzēja, ka savulaik izveidotais nišas pakalpojums ir kļuvis par vienu no kritiskākajiem saziņas rīkiem pasaulē.

Interneta regulēšana vienmēr ir bijusi izaicinājums. Internets neatrodas vienā valstī, un digitālie pakalpojumi un dati vienmērīgi plūst pāri robežām. Tas rada grūtības autortiesību likumu izpildē.

Autortiesības dažādās valstīs atšķiras, dažās valstīs nostāja ir daudz stingrāka, bet citās to galvenokārt ignorē. Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) ir 28 dalībvalstis, neatkarīgi no Apvienotās Karalistes izejas vai Brexit. Arodbiedrība ir viens no nozīmīgākajiem tirdzniecības blokiem pasaulē, un tāpēc tās tiesiskajam regulējumam ir ietekme visā pasaulē.

Autortiesību likumu mērķis ir veicināt satura, mākslas un citu plašsaziņas līdzekļu ražošanu. Viņi likumīgi vēršas pie māksliniekiem un autortiesību īpašniekiem, ja viņu darbi tiek nozagti, kopēti vai pavairoti. Bet autortiesību likumi lielākoties tika rakstīti, paturot prātā digitālo laikmetu.

Autortiesību regulēšanas aizstāvji saka, ka tā veicina inovācijas, jo veidotāji zina, ka par viņu darbu viņi saņems finansiālu atlīdzību. No otras puses, kritiķi ir izteikuši nicinājumu pret digitālo autortiesību likumiem, kas saistīti ar izpildes izmaksām, zināšanu privatizāciju un neskaidrību par to, ko īsti nozīmē termins autors.

Ar šādu neskaidrību daži radītāji tā vietā ir pievērsušies autortiesību alternatīvas, piemēram, copyleft Copyleft vs. Autortiesības: 3 galvenie jēdzieni, kas jums jāzinaSatura veidotāji sāk izmantot autortiesības. Lūk, ko tas nozīmē un kāpēc tas ir svarīgi, it īpaši, ja pats esat veidotājs. Lasīt vairāk .

Pašreizējie tiesību akti nozīmē, ka internets nekad nav efektīvi regulēts autortiesību jomā. Lieli tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Google, Facebook un citi, ir izstrādājuši biznesa modeļus, kas darbojas tā dēvētā autortiesību likuma pelēkā zona, kurā tie nedz sargā, nedz liedz piekļuvi autortiesībām materiāls. 13. panta mērķis ir to mainīt.

Autortiesības Eiropas Savienībā

ES ir politiska un ekonomiska valstu grupa, galvenokārt no kontinentālās Eiropas. Tas darbojas vienotā dalībvalstu ekonomiskajā tirgū un rada virkni standartizētu likumu, kas dalībvalstīm vai nu jāievēro, vai jāratificē to vietējā tiesiskajā regulējumā.

Kopš 1991. gada ES ir ieviesusi visā Savienībā spēkā esošu autortiesību regulējumu, lai gan kopš tā laika ir veikti dažādi grozījumi un direktīvas. 13. pants, kas oficiāli pazīstams kā 13. pants Direktīvā par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū 2016/0280, ir pēdējais mēģinājums saskaņot un atjaunināt Eiropas autortiesību likumus.

Lai gan diskusijas notika kopš 2012. gada, Žana Kloda Junkera ievēlēšana Eiropas Komisijas prezidijā parādīja jaunu interesi par autortiesību likuma reformu. Junkera mērķis bija visā Eiropā ieviest digitālo vienoto tirgu, līdzīgi kā pastāvošais fiziskais vienotais tirgus, lai uzlabotu ES ekonomiskos rādītājus.

Lai gan ierosinātajā direktīvā bija daudz izmaiņu, grozījumu un papildinājumu, divi bija īpaši pretrunīgi: 11. pants un 13. pants.

Kas ir 13. pants?

Mēģinot piespiest interneta uzņēmumus regulēt autortiesības, direktīvas 13. pantā norādīts, ka “informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem […] veic […] pasākumus, lai nodrošinātu to līgumu darbību, kas noslēgti ar tiesību subjektiem par viņu darbu vai cita priekšmeta izmantošanu vai sadarbojoties ar dienestu, novērš darbu vai citu tiesību īpašnieku identificētu pakalpojumu pieejamību viņu pakalpojumos pakalpojumu sniedzēji. ”

Tāpat kā daudzos juridiskos dokumentos, nav uzreiz skaidrs, ko tas nozīmē. Tomēr kopsavilkumā jāsaka, ka jebkurš interneta pakalpojums, kas apstrādā lietotāju augšupielādētu saturu, kas ir vairums visu tiešsaistes pakalpojumi - ir atbildīgs par to, lai ar autortiesībām aizsargāts materiāls netiktu nelegāli parādīts vai augšupielādēts viņu pakalpojumos platforma.

Šai nelielajai teksta rindkopai ir milzīga ietekme. Tas faktiski prasa, lai interneta pakalpojumi policistu autortiesības, kā arī izveidotu, uzturētu un pārvaldītu datu bāzi, ar kuru to darīt. Ja netiks izpildīts šis pienākums, uzņēmums tiks saukts pie atbildības par autortiesību pārkāpumiem.

Šīs ir pārveidojošas pārmaiņas salīdzinājumā ar interneta attīstību. Faktiski ASV pakalpojumu sniedzēji ir skaidri atbrīvoti no atbildības par to, ko viņu lietotāji izliek saskaņā ar Komunikāciju pieklājības likuma 230. sadaļu.

Visas 13. panta mēmes

interneta mēma definīcija Kas ir meme? 10 mēmeņu piemēriNezinu, kas ir mēma? Mēs esam šeit, lai sniegtu mēma definīciju. Turklāt mēs apsekojam populāros pagātnes mēmus un nesenos mēmu piemērus. Lasīt vairāk ir multivides elements, kas ātri izplatās internetā. Mēmas bieži ir rediģēti populārās kultūras attēli, piemēram, fotoattēli no TV šoviem vai filmām. Atkarībā no likuma interpretācijas šos attēlus var uzskatīt par autortiesību pārkāpumiem.

Pēc tiesību akta projekta publicēšanas daudzi kritiķi apgalvoja, ka ES 13. panta priekšlikums būtu mēmeņu kultūras beigas. Pēc līdzīgas loģikas tiktu zaudēta populārā remiksu kultūra, kas varētu nozīmēt lietotāju ģenerēto remiksu un parodiju beigas, kā arī platformas, kas tos mitina, piemēram, YouTube un SoundCloud.

Daudzas pasaules populārākās vietnes paļaujas uz lietotāju ģenerētu saturu. Proti, tiesību akti ietekmēs tādas sociālās saziņas vietnes kā Facebook, Reddit un Twitter, jo no tām ir atkarīgas viņu platformas.

Tomēr, neskatoties uz 13. panta potenciāli plašajām sekām, plašsaziņas līdzekļi skaidri formulēja priekšlikums kā “mēmu slepkava”. Ironiski, ka par meme. Kā atzīmēja vietnē Know Your Meme, 2018. gada 12. jūnijā Reddit lietotājs ievietoja mēmi, kurā tika izmantoti vārdi “Saturs, kuru jūs mēģināt apskatīt, ir aizliegts ar ES autortiesību likumu.” ”

Nav manā pilsētā! no plkst dankmemes

Par šo pastu tika ļoti balsots, un sāka parādīties variācijas par šo tēmu. Tie ātri izplatījās citās sociālo mediju vietnēs, dziļi ietekmējot diskusijas un debates par 13. pantu.

Kustība #SaveYourinternet, kuru atbalstīja tīmeklis Tims Berners-Lī, tīmekļa izgudrotājs, un Džimijs Velss, Wikipedia dibinātājs, cita starpā, sāka izmantot mēma slepkavas jēdzienu kā pamatu viņu kampaņa.

Tomēr šī 13. panta iespējamā ietekme tiktu realizēta tikai tad, ja automātiski tiktu izmantoti plaši baidīti satura filtri.

Kas ir satura filtri?

Sākotnējais 13. panta teksts bija ārkārtīgi neskaidrs attiecībā uz to, kā interneta pakalpojumi regulētu lietotāju augšupielādētu saturu, daudziem liekot domāt, vai vienīgā iespējamā metode būtu automatizēti satura filtri.

Automatizētie satura filtri ir neticami pretrunīgi. Viņi bieži vien nepareizi identificē pārkāpjošos materiālus. YouTube daudzus gadus cīnās ar šo jautājumu. Tiklīdz YouTube kļuva par interneta de facto video vietni, autortiesību īpašnieki sāka izdarīt spiedienu uz Google, lai noņemtu nelicencētu ar autortiesībām aizsargātu saturu.

Pakalpojumam, kura lielums ir YouTube, bija nepieciešama automatizēta sistēma, jo manuāla noteikšana nebūtu iespējama. Tomēr sistēma regulāri nepareizi identificē saturu, novedot pie tā, ka daudziem veidotājiem un lietotājiem viņu saturs tiek nepamatoti noņemts. Papildus tam tiek pieņemts, ka sūdzības iesniedzējs (tiesību īpašnieks) ir pareizs.

Augšupielādētājam šajā procesā ir maz teikts.

Tā rezultātā YouTube satura ID filtru pārdēvēja par cenzūras mašīnu. Lieli uzņēmumi varēja apgalvot, ka jebkurš video pārkāpj viņu autortiesības. Pēc tam videoklipu varētu noņemt neatkarīgi no tā, vai viņiem ir pamatota pretenzija, un tā veidotājs ir pilnīgi bezspēcīgs, lai to novērstu. Šis ir viens no iemesli videoklipu mitināšanai vietnē Vimeo 5 iemesli videoklipu mitināšanai Vimeo, nevis YouTubeKāpēc jūs izvēlētos Vimeo vietnē YouTube? Šeit ir daži nopietni apsvērumi - iemesli, kas veicina Vimeo iespaidīgo izaugsmi pēdējā desmitgadē. Lasīt vairāk nevis YouTube.

Ja 13. panta īstenošanas rezultātā tiktu izveidoti automatizēti satura filtri, baidās, ka tos galu galā izmantos kā cenzūras veidu. Uzņēmuma lielums vēl vairāk sarežģī šo jautājumu.

Internetā dominē lieli, galvenokārt ASV uzņēmumi. Amazon, Facebook, Google, Reddit un Twitter ir vieni no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē. Viņi var atļauties veidot sarežģītas datu bāzes un filtrus. Mazākas vietnes bez resursiem augšupielādes apstrādei faktiski tiktu pārtrauktas.

Tas radītu konkurenci kropļojošu tirgu, kurā tikai daži uzņēmumi kontrolē mūsu tiešsaistes vietas.

13. pants kļūst par 17. pantu

Eiropas Parlaments apstiprināja direktīvas projektu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū 2018. gada septembrī. Pēc sarunām parlamentam tika iesniegts galīgais priekšlikums. Šī direktīvas galīgā versija tika apstiprināta 2019. gada 26. martā.

Šis direktīvas izdevums paplašināja definīcijas, pieļāva koncesijas un ietvēra skaidrojumus. Lai sajauktu jautājumus, 13. pants tika pārdēvēts par 17. pantu. Proti, galīgā direktīva skaidri pateica, kuras vietnes ir atbildīgas par autortiesību pārkāpumiem. Tiks izslēgts pakalpojums, kas darbojas mazāk nekā trīs gadus un kura ieņēmumi ir mazāki par 10 miljoniem euro un kurā ir mazāk nekā pieci miljoni unikālo apmeklētāju.

Iespējams, ka vajadzība pēc filtriem arī ir samazināta. 17. pantā ir paskaidrots, ka pakalpojumam jāprasa tiesību īpašnieka atļauja, lai parādītu ar autortiesībām aizsargātu saturu. Kā Elektronisko robežu fonda (EZF) piezīmes, “17. panta advokāti apgalvo, ka tiešsaistes pakalpojumi nav jāfiltrē, ja tie licencē lielo izklaides uzņēmumu katalogus.”

Tomēr, kā uzsver arī EZF, lielajiem izklaides uzņēmumiem nav visu autortiesību pasaulē. Visi interneta lietotāji var ģenerēt saturu un piederēt attiecīgajām autortiesībām. 17. pantā noteikts, ka pakalpojumiem ir jāpieliek visas pūles, lai licencētu saturu. Neskatoties uz visiem labojumiem, joprojām nav skaidrs, kā pakalpojumi atbildīs 17. pantam bez satura filtriem.

Kas notiek tālāk?

Šis nav pirmais Eiropas tiesību akts, kas pēdējos gados pretrunīgi tiek pieņemts caur parlamentu. Vispārējā datu aizsardzības regula (GDPR) visā Eiropā stājās spēkā 2018. gada 25. maijā, un tai bija tālejošas sekas.

Uzņēmumiem, kas atrodas ārpus ES, joprojām bija jāievēro prasības, ja tiem bija lietotāji ES. Daži pat izvēlējās ieviest Eiropas privātuma aizsardzību visiem saviem lietotājiem.

Direktīvas ietekme uz autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū gandrīz noteikti būs jūtama arī ārpus Eiropas. Tomēr dalībvalstīm ir laiks līdz diviem gadiem, lai ratificētu direktīvu likumā. Tāpēc var paiet daži gadi, līdz likumdošanas sekas ir patiesi zināmas.

Arī katra valsts direktīvu var interpretēt un īstenot atšķirīgi. Kamēr vienai valstij var būt nepieciešams īpašs rīks vai augšupielādes filtrs, citai tā nav.

Lai gan tas ir Eiropas jautājums, rezultāts ietekmē visus interneta lietotājus un pakalpojumus visā pasaulē. Kā mēs redzējām pēc GDPR ieviešanas, daži pakalpojumi bloķēja Eiropas lietotājus, nevis ievēroja likumus.

Proti, GDPR ietekmēja arī viedās mājas ierīces Kā GDPR varētu ietekmēt viedās mājas ierīces? 2 Downed pakalpojumu piemēriViedās mājas un lietiskā interneta ierīces, domājot par jauno GDPR likumu, var nebūt acīmredzami riski, taču arī tie varētu tikt ietekmēti. Lasīt vairāk jo pakalpojumi tika pārtraukti, nevis pielāgoti jaunajiem tiesību aktiem. Tas, vai 17. pantam būs līdzīga ietekme, joprojām ir jānovērtē.

Attēla kredīts: Håkan Dahlström /Flikrs