Kā ES cenšas regulēt internetu

Mūsdienu pasaulē internets ir viens no galvenajiem sociālo pārmaiņu virzītājiem. Pēc konstrukcijas internets ir atvērts, globāls un neatkarīgs no tradicionālajām regulējuma robežām.

Tā globālā rakstura dēļ valstu valdības nav pietiekami aprīkotas, lai pienācīgi regulētu internetu. Bet, protams, nav prātīgi (un bīstami) ļaut tiešsaistes darbībām izplatīties bez jebkāda veida regulējuma.

Eiropas Savienība (ES) ir viena no ievērojamākajām interneta regulējuma veicinātājām. Atskatīsimies uz ES iepriekšējiem mēģinājumiem ieviest dažus regulējumus tiešsaistes pasaulē un to, kā tie veidos internetu.

1. Atvērtās interneta piekļuves regula

The Atvērtās interneta piekļuves regula stājās spēkā 2016. gada aprīlī un tika atjaunināts 2020. gada jūnijā. Šī regula ieviesa atsevišķu Eiropas pilsoņu tiesības uz godīgu piekļuvi interneta saturam un pakalpojumiem pēc viņu izvēles.

Tā arī noteica interneta pakalpojumu sniedzējiem pienākumu ievērot nediskriminējošas interneta trafika pārvaldības principu. Izņemot retus gadījumus, interneta pakalpojumu sniedzējiem nebija atļauts ierobežot vai ierobežot ES klientu interneta trafiku.

2. Vispārīgā datu aizsardzības regula

The Vispārīgā datu aizsardzības regula, jeb GDPR, stājās spēkā 2018. gada maijā. Tas ir plašs likums, kas ES pilsoņiem sniedz būtisku kontroli pār saviem datiem. Tajā ir izklāstītas pamatnostādnes ES pilsoņu datu aizsardzībai, glabāšanai un pārsūtīšanai.

Šī regula paplašina personas datu definīciju un nosaka, ka sabiedrībām pirms datu kopīgošanas ar trešajām personām jāiegūst lietotāja atļauja. Tas arī nosaka, ka interneta uzņēmumiem ir jāsadarbojas ar jebkuru ES pilsoņa pieprasījumu dzēst vai atjaunināt neprecīzus datus. Viņiem arī jābrīdina lietotāji 72 stundu laikā par jebkuru datu pārkāpumu.

Mums ir padziļināts GDPR un tā seku skaidrojums, un mēs arī paskaidrojām kā GDPR var palīdzēt identificēt ļaunprātīgas vietnes.

3. Digitālo tirgu likums

The Digitālā tirgus likumsjeb DMA ir ierosināts tiesību akts, kas tieši vērsts uz lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem vai "vārtu sargiem". Tas skars tikai uzņēmumus, kuru vērtība pārsniedz 75 miljardus eiro, un tiem būs vismaz 45 miljoni ikmēneša lietotāju.

Šis tiesību akts ir mēģinājums ierobežot lielo tehnoloģiju uzņēmumus, kas attīsta monopola varu un ar to saistītos ierobežojumus lietotāju pieredzei. Likumā ir aptuveni 20 noteikumi, kas vērsti uz šo uzņēmumu pret konkurenci vērsto rīcību. Uzņēmumiem tiks piemērotas sankcijas par naudas sodu neievērošanu līdz 10% no to pasaules ieņēmumiem.

DMA ir liela ietekme uz Big Tech. Piemēram, ja rēķins tiks pieņemts, tas uzliks Apple atvērt App Store alternatīvām maksājumu lietotnēm, pretējā gadījumā tiks uzlikts naudas sods. Tērzēšanas lietotnēm, piemēram, WhatsApp, Facebook Messenger un iMessage, vajadzētu būt sadarbspējīgām vienai ar otru un konkurentiem.

Tāpat Google būtu jāpiedāvā alternatīvas saviem pakalpojumiem Android viedtālruņos, un Apple būs jāļauj iOS lietotājiem dzēst Safari un citas patentētas lietotnes un pakalpojumus.

4. Digitālo pakalpojumu likums

The Digitālo pakalpojumu likums, jeb DSA, ir DMA māsas akts, un tā ir regula, kas īpaši paredzēta tiešsaistes platformām. Tiešsaistes platformas ir kļuvušas par lielām kopīgām tikšanās vietām idejām, jaunumiem un preču un pakalpojumu apmaiņai.

Taču katrai no šīm platformām ir atšķirīgi regulējošie noteikumi un noslēpumaini algoritmi, atstājot lietotājus katras kaprīzes žēlastībā. Digitālo pakalpojumu likuma mērķis ir skaidri noteikt lietotāju tiesības un tiešsaistes platformu pienākumus.

Tāpat kā ar DMA, lielākām organizācijām būs vairāk pienākumu saskaņā ar DSA. Visvairāk tiktu pārbaudīti lielākie uzņēmumi, piemēram, Meta un Google, kuriem ir vismaz 45 miljoni ES lietotāju.

Digitālo pakalpojumu likums noteiks ES mēroga noteikumus sociālo tīklu un tirgu darbībai. Tas ietver direktīvas par reklāmu un noteikumus par nelegālu preču vai pakalpojumu pārdošanu tiešsaistes tirgos. Saskaņā ar DSA lielām tiešsaistes platformām ir arī jānodrošina vismaz viena uz algoritmu balstīta ranžēšanas sistēma, kas nav balstīta uz profilēšanu.

Vissvarīgākais ir tas, ka DSA būs nepieciešamas lielas tiešsaistes platformas, piemēram, Facebook un Instagram, lai padarītu to algoritmus pārredzamus lietotājiem. Tas aizliedz arī "tumšus modeļus" vai manipulatīvas saskarnes, kas paredzētas, lai ietekmētu lietotāju lēmumus.

ES regulu iespējamā ietekme

Tagad, kad esam izskatījuši likumības, ir jāatbild uz vienu svarīgu jautājumu. Kā mums vajadzētu sagaidīt, ka šie likumi mainīs interneta telpu?

1. Labāka datu aizsardzība patērētājiem tiešsaistē

Tā kā interneta uzņēmumi turpina uzskatīt lietotājus par produktiem, kas tiek pārdoti augstākajam solītājam, datu privātums joprojām ir nenotverams mērķis.

Papildus ES tiesību aktu ievērošanai Eiropā uzņēmumi var būt spiesti piedāvāt politikā noteiktās datu tiesības lietotājiem visā pasaulē. Vismaz vienkāršības vai viendabības dēļ.

Saskaņā ar BBC, Apple apgalvo, ka DMA noteikumi radīs tās lietotājiem privātuma un drošības problēmas. Lai arī ne gluži nepamatoti, tā ir gaidītā atbilde. Taču pilnīga ieviešana var ietaupīt izmaksas un racionalizēt uzņēmumu atbilstību noteikumiem, jo ​​tiem nebūs jāpielāgo privātuma prasības atkarībā no reģiona.

Tas nozīmē, ka lietotāji ārpus Eiropas varētu gūt labumu no datu aizsardzības, ko nodrošina šie ES tiesību akti.

2. Paaugstināta savietojamība

Saskaņā ar DMA neatkarīgām lietotnēm un pakalpojumiem ir jābūt sadarbspējīgiem. Tas efektīvi izlīdzina konkurences apstākļus lielām un mazām platformām, kas ir laba lieta.

Tomēr pastāv reālas bažas par drošību, piemēram, novājināta šifrēšana, kas varētu apdraudēt lietotāju privātumu un padarīt ES centienus neproduktīvus.

3. Cenzūras potenciāls

Visbeidzot, šie noteikumi var ierobežot tehnoloģiju uzņēmumu, jo īpaši Eiropā, izaugsmes potenciālu. Papildinātie noteikumi varētu nostādīt tos neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas nav ES dalībvalstis. Ieviešot vairāk ES noteikumu par saturu, interneta uzņēmumi varētu būt spiesti cenzēt saturu saviem lietotājiem Eiropā.

Vai internetam ir jābūt policijai?

Tā kā internets ir kļuvis par mūsu dzīves lielāku daļu, valdības apzinās milzīgo jaudu, ko interneta uzņēmumi ir uzkrājuši. Monopola pieļaušana tik svarīgam sabiedrības instrumentam ir neveselīgi, tāpēc ES centieni ir būtisks solis ceļā uz godīgas konkurences un lietotāju suverenitātes saglabāšanu, internetam attīstoties.

Kam pieder internets?

Lasiet Tālāk

Par autoru