Tīkla segmentēšana vs. Apakštīkls: kāda ir atšķirība?

Pēdējo pāris gadu desmitu laikā datortīkla jēdziens ir dramatiski attīstījies. Mūsdienās internets ir viens milzīgs, plaši izplatīts tīkls, kas savieno cilvēkus un ierīces, piedāvājot saturu dažu sekunžu laikā.

Tomēr organizācijām ar slēgtiem tīkliem ir pareizi jāpārvalda tīkli, lai izvairītos no pārslodzes. Lai to izdarītu, uzņēmumi bieži izmanto tādas metodes kā tīkla segmentācija vai apakštīkli.

Lai gan tie šķiet līdzīgi, patiesībā tie ir diezgan atšķirīgi. Tātad, kāda ir atšķirība starp tīkla segmentēšanu un tīkla apakštīklu?

Kas ir tīkla segmentēšana?

Tīkla segmentēšana ir veids, kā lielāks datortīkls tiek segmentēts mazākos tīklos. Tādējādi tīkla administratori var viegli pārvaldīt trafika plūsmu un ieviest politikas katram mazākajam tīklam, nevis pārraudzīt lielāko tīklu.

Tīkla segmentāciju bieži izmanto tīkla inženieri un darbinieki, lai uzlabotu drošību un samazinātu nesankcionētas piekļuves risku tīklā.

Lielāku tīklu pārvaldība ir sarežģīta un rada slodzi tīkla pārvaldības komandām. Lielāka tīkla sadalīšana mazākās vienībās sniedz drošības komandām iespēju piedāvāt unikālas drošības kontroles, kas pielāgotas katra apakštīkla aizsardzībai. Tas palielina drošību un arī aizsargā pret satiksmes sastrēgumiem, galu galā uzlabojot uzraudzību un uzlabojot visa tīkla veiktspēju.

Loģiskā segmentācija

Viens no veidiem, kā segmentēt tīklu, ir izmantot loģisko segmentāciju. Šī metode ļauj uzņēmumiem izveidot lielāka tīkla segmentus, izmantojot vai nu virtuālo apgabalu lokālos tīklus, vai izmantojot tīkla adresācijas shēmu.

Šai metodei nepieciešama marķēšanas pieeja, kas tieši novirza trafiku uz konkrētiem segmentiem, pamatojoties uz loģiskiem argumentiem.

Fiziskā segmentācija

Fiziskā segmentēšana ir daudz vienkāršāka, jo uzņēmumiem ir jāizmanto fizisks ugunsmūris, lai kontrolētu trafika pieplūdumu un aizplūšanu. Tā kā tīkla topoloģija nekad nemainās, šāda veida segmentāciju ir visvieglāk administrēt.

Tīkla segmentācijas pielietojumi

Ir vairāki veidi, kā organizācijas izmanto tīkla segmentāciju, lai uzlabotu drošību un uzlabotu tīkla veiktspēju. Šeit ir daži no populārākajiem.

Viesu bezvadu tīkla izveide

Uzņēmumi bieži izmanto tīkla segmentāciju, lai izveidotu viesu tīklus, ļaujot darbuzņēmējiem, apmeklētājiem un ikvienam citam, kas nav uzņēmuma daļa, piekļūt savam tīklam bez drošības riska. Tie piedāvā viesu akreditācijas datus, ko cilvēki var izmantot, lai piekļūtu segmentētam tīklam, ļaujot uzņēmumam pārraudzīt to lietojumu vai izveidot unikālas drošības kontroles, kas raksturīgas tīklam.

Mākoņdrošības uzlabošana

Uzņēmumi, kas piedāvā mākoņa infrastruktūru, piemēram, AWS, Azure vai Google Cloud bieži veic pasākumus, lai aizsargātu savu mākoņu vidi. Tomēr klienta pienākums ir nodrošināt mākonī mitinātā satura drošību.

Būtībā uzņēmumiem ir jānodrošina jebkurš klientiem paredzēts saturs, kas tiek piedāvāts mākoņa infrastruktūras augšpusē. Piemēram, ja esat izveidojis tīmekļa lietotni, ko piedāvājat, izmantojot abonēšanas modeli, jums ir jānodrošina, lai tā būtu izolēta no hibrīda mākoņa vides.

Segmentējot tīklu, varat neļaut publiskiem lietotājiem piekļūt jūsu infrastruktūrai vai jūsu platformai izveidotajai tehnoloģiju steksai.

Tīkla segmentācijas priekšrocības

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tīkla segmentācija ir tik svarīga, ir tas, ka tā aktīvi palīdz aizsargāt tīklu pret draudiem. Reaktīvās drošības metodes bieži ir dārgas un izraisa lielus datu zudumus.

Koncentrējoties uz proaktīvu metodi, piemēram, tīkla segmentāciju, organizācijas var pasargāt sevi no lieliem riskiem un ievainojamībām un nodrošināt darbības nepārtrauktību. Tīkla segmentēšana palīdz izolēt trafiku starp segmentiem, savukārt ļaujot labāk un precīzāk uzraudzīt tīklu, vienlaikus potenciāli palielinot kopējo tīkla veiktspēju.

Kas ir apakštīkls?

Lai gan tīkla segmentācija ir drošības pasākums, kas paredzēts tīkla aizsardzībai pret ienākošiem draudiem, apakštīklu parasti izmanto, lai padarītu tīklus efektīvākus. Tīklam augot un kļūstot sarežģītākam, inženieriem ir jāmeklē efektīvāki satiksmes ceļi, lai novērstu sastrēgumus.

A apakštīkls ir neatkarīgs tīkls parastajā TCP/IP tīklā. Izveidojot apakštīklus, uzņēmumi var samazināt maršrutētāju skaitu, kuriem satiksmei ir jāiziet cauri, pirms tiek sasniegts galamērķis. Būtībā, atrodot īsāko maršrutu starp diviem punktiem, tīkla inženieri var paātrināt satiksmes plūsmu.

Apakštīkla izveide tiek veikta, izmantojot datoru IP adrese. IP adreses ļauj datoru inženieriem uzzināt kopējo tīklam pievienoto mezglu skaitu. Kopumā tīklā var būt pieslēgti simtiem ierīču. Katrai no tām ir IP adrese, vai nu a publiska vai privāta adrese, kas nosaka satiksmes plūsmu.

Izmantojot apakštīklu, inženieri var ierobežot IP adreses izmantošanu tikai ierobežotam ierīču skaitam. Tādā veidā dati var pārvietoties no vienas ierīces uz otru, nevadot tos caur citām ierīcēm vai maršrutētājiem, tādējādi saīsinot laiku, kas nepieciešams divu ierīču savstarpējai saziņai.

Lai to izdarītu, katrai IP adreses kategorijai ir jābūt saistītai ar apakštīkla masku. Apakštīkla maska ​​tiek izmantota iekšējos tīklos, lai noteiktu IP adreses daļas un to, vai tās attiecas uz resursdatoru vai pašu tīklu.

Apakštīklu pielietojumi

Apakštīklu visbiežāk izmanto lielākos, sarežģītos tīklos. Tīkla inženieri bieži sadala tīklus mazākos, pārvaldāmos apakštīklos, lai uzlabotu drošību un nodrošinātu labāku pārvaldības kontroli.

Tīkla inženieri rūpīgi uzrauga vājās vietas tīklā un nosaka jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Izmantojot IP apakštīklu, viņi var ne tikai kontrolēt kopējo tīkla veiktspēju, bet arī pārvaldīt tā izaugsmi.

Apakštīkla priekšrocības

Apakštīkls piedāvā daudzas priekšrocības, kā norādīts tālāk.

Uzlabo tīkla veiktspēju

Tā kā apraides paketēm no katras ierīces nav jāpieskaras katrai tīkla ierīcei, kamēr tās nav sasniedz galamērķi, tīkls kļūst efektīvāks un uzlabojas tā veiktspēja dramatiski. Apakštīkls palīdz uzlabot trafika plūsmu un nodrošina, ka noteiktās IP klasēs esošās ierīces var sazināties savā starpā, tādējādi nodrošinot ātrāku veiktspēju.

Samaziniet tīkla noslogojumu un sastrēgumus

Vēl svarīgāk ir tas, ka apakštīkls nodrošina, ka ierīces katrā apakštīklā paliek iekšā, tādējādi samazinot nevajadzīgu tīkla slodzi un efektīvāk maršrutējot trafiku. Bez apakštīkla katrs dators tīklā varēs skatīt apraides paketes tīklā, radot lielāku pārslodzi.

Gan IP apakštīkls, gan tīkla segmentācija uzlabo tīkla drošību

Lai gan abi pēc būtības atšķiras, gan IP apakštīkls, gan tīkla segmentācija var palīdzēt organizācijām uzlabot tīkla drošību. Kiberdraudi rada pieaugošas bažas, un uzņēmumiem ir svarīgi veikt atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu savus tīklus ne tikai no ļaunprātīgiem dalībniekiem, bet arī no iekšējiem draudiem.

Kā aizsargāt savu tīklu no iekšējiem draudiem

Lasiet Tālāk