Kiberdrošības tendences pēdējos gados ir ievērojami attīstījušās. Tā kā hakeri ir kļuvuši prasmīgāki, lai izlauztos cauri uzlabotajiem ugunsmūriem, uzņēmumiem bija jāatjaunina savas sistēmas. Miljoniem visā pasaulē ir saistīti ar datu pārkāpumiem, savukārt kibernoziedzība turpina plosīties. Kiberdrošība ir liela problēma gan uzņēmumiem, gan privātpersonām un organizācijām.
Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību jaunākajām kiberdrošības tendencēm. Šeit ir 2022. gada galvenās kiberdrošības tendences.
1. Pieaug izpirkuma programmatūras draudi
Viena no lielākajām 2022. gada kiberdrošības tendencēm ir izspiedējvīrusu uzbrukumu pieaugums. Ransomware būtībā tur jūsu failus par ķīlniekiem līdz samaksāsi noteiktu summu, parasti kriptovalūtā.
Acīmredzot nav garantijas, ka jūsu faili tiks atbloķēti pat pēc maksājuma veikšanas. Vairumā gadījumu tā ir slidena nogāze, ar ransomware bandas cenšoties izmantot mazāk tehnoloģiju lietpratējus un pieprasīt arvien lielākas naudas summas. Viss, kas nepieciešams, ir tikai viena ļaunprātīga faila lejupielāde, lai infekciju izplatītu visā cietajā diskā.
Tā ir nopietna problēma uzņēmumiem, it īpaši, ja nenojaušams darbinieks savā datorā lejupielādē izspiedējvīrusu programmatūru. Pastāv risks, ka viss tīkls tiks turēts par ķīlnieku, kas varētu efektīvi apturēt uzņēmējdarbību. Taču acīmredzot tā ir arī privātpersonu problēma — neviens nav pasargāts no izspiedējvīrusa.
2021. gada pirmajā pusē banku ziņotie kopējie maksājumi par izpirkuma programmatūru bija 590 miljoni dolāru. Paredzams, ka šis skaitlis pieaugs tikai līdz 2022. gada beigām.
2. Drošības kā pakalpojuma meteoriskā izaugsme
Daudzi drošības kā pakalpojuma uzņēmumi ir guvuši panākumus, jo uzņēmumi meklē progresīvas, modulāras tehnoloģijas, kas ļauj samazināt ļaunprātīgas programmatūras vai izpirkuma programmatūras draudus.
Tā vietā, lai izveidotu pamata ugunsmūra risinājumus, arvien vairāk uzņēmumu tagad izvēlas opcijas Security-as-a-Service. Tie ir drošības risinājumi, ko piedāvā pārvaldīts drošības pakalpojumu sniedzējs, un tie parasti ir pielāgoti atbilstoši organizācijas vajadzībām.
Tas arī nodrošina, ka uzņēmums var gūt labumu, strādājot ar tehnoloģiju ekspertu komandu ar labāku izpratne par kiberdrošību, salīdzinot ar iekšēja IT speciālista algošanu, lai koncentrētos uz reaģējošu problēmu novēršanu un reklāmu hoc labojumi.
3. Ģeogrāfiski mērķēti pikšķerēšanas uzbrukumi
Pikšķerēšanas uzbrukumu biežums un nopietnība turpina pieaugt. Patiesībā, Pikšķerēšana kā pakalpojums arī pastāv, tāpēc cilvēkiem ir vēl svarīgāk aizsargāt sevi tiešsaistē.
Pašlaik pikšķerēšanas krāpniecība ir lielākais drauds IT nozarei. Miljoniem krīt uz šīm sarežģītajām krāpniecībām, kur kibernoziedznieki izmanto dažādas metodes, lai veiktu visa veida krāpniecību, sākot ar sarežģītu biznesa e-pasta kompromisu shēmas ļaunprātīgu vietrāžu URL ievadīšanai e-pastos.
Agrāk kibernoziedznieki bieži metās plašākā tīklā un gaidīja, kad cilvēki kļūs par viņu krāpniecības upuriem. Tagad pikšķerēšana var būt personalizētāka un ģeogrāfiski mērķēta.
Krāpnieki tagad izmanto jūsu ģeogrāfisko atrašanās vietu, lai izveidotu pielāgotas pikšķerēšanas vietnes vai e-pasta ķēdes, lai atlasītu upurus. Tādējādi personām ir grūti atšķirt pikšķerēšanas krāpniecību no patiesā darījuma, kas ir viens no iemesliem, kāpēc viņi kļūst par šo krāpniecību upuriem.
4. Vairāku faktoru autentifikācija kļūst par standartu
Pārāk ilgi globālā IT nozare ir ķērusies pie adopcijas Daudzfaktoru autentifikācija (MFA) kā standarts. Tas, par laimi, tagad mainās. Daudzas organizācijas, īpaši finanšu tehnoloģiju sektorā, ir ieviesušas MFA un padarījušas to obligātu visiem lietotājiem.
Vairāku faktoru autentifikācija būtībā pievieno vēl vienu drošības līmeni, novēršot nesankcionētu piekļuvi tiešsaistes kontiem. Gandrīz katrs lielākais uzņēmums tagad pieprasa privātpersonām izmantot vairāku faktoru autentifikāciju, sākot no sociālo mediju platformām līdz e-pasta pakalpojumiem.
MFA nodrošina, ka organizācijas var labāk aizsargāt savu darbinieku datus un kontrolēt piekļuvi. Ikreiz, kad persona pierakstās, tai ir jāievada arī verifikācijas kods, kas tiek nosūtīts caur autentifikācijas lietotni vai uz reģistrēto tālruņa numuru.
5. IoT ievainojamības
Lietu internets (IoT) ir pilnībā mainījis veidu, kā mēs mijiedarbojamies ar ierīcēm. IoT ierīces dominē patērētāju tirgos, neskatoties uz dažiem izplatītas drošības problēmas ar IoT ierīcēm, vairumam cilvēku parasti ir liela uzticība tiem.
Tomēr, lai gan tie piedāvā lielākas ērtības, IoT rada arī lielākus riskus lietotāja datiem. Ja ierīce tiek uzlauzta vai nolaupīta, tā būtībā var noklausīties un nozagt informāciju no tīkla.
Hakeri ir atraduši jaunu vārteju, lai piekļūtu informācijai, un izmanto to pilnībā. Piemēram, hakeri bieži mēģina uzlauzt savienotos kameru tīklus vai ierīces, lai piekļūtu drošības sistēmām.
Tomēr pārliecība joprojām ir augsta, ar IoT izdevumi pasaulē pieaugs par 24 procentiem 2021. gadā. Lielāko daļu ieguldījumu veic uzņēmumi IoT programmatūras un drošības jomā.
IoT ievainojamības rada unikālu izaicinājumu, jo tās tiek izmantotas konkrētiem mērķiem. Sakaru protokoli, ko izmanto, lai izveidotu savienojumu ar dažādām ierīcēm, arī pakļauj tīklu programmatūrai kļūdas vai ievainojamības, palielinot kaitīgu uzbrukumu iespējamību, ja netiek veikti atbilstoši drošības pasākumi paņemts.
7. Kiberdrošības noteikumi, iespējams, kļūs stingrāki
Pasaulei pārejot uz attāliem darba modeļiem, uzņēmumi un valdības divkāršo kiberdrošību. Mēs varam sagaidīt, ka kiberdrošības noteikumi laika gaitā kļūs stingrāki, jo īpaši tāpēc, ka piekļuves decentralizācija kļūst par normu.
Tomēr uzņēmuma tīkla aizsardzība ir svarīga, un, lai to izdarītu, daudzas regulatīvās iestādes to darījušas noteica, ka organizācijām ir obligāti jāpiedāvā lietotāju informētības un kiberdrošības apmācības profesionāļiem.
Mērķis ir nodrošināt, lai darbinieki būtu informēti par dažādām metodēm un krāpniecību, kurām viņi varētu tikt pakļauti, un zina, kādi drošības pasākumi viņiem jāveic. Vēl svarīgāk ir tas, ka uzņēmumiem varētu arī veikt IT auditus, lai pārliecinātos, ka tie ir veikuši atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu savus tīklus pret kiberuzbrukumiem.
Kiberdrošības nākotne izskatās gaiša
Nozares vadītāji un organizācijas pastāvīgi meklē veidus, kā uzlabot kiberdrošību kopumā un mazināt draudus.
Palielinoties lietotāju informētībai un apmācībai, kā arī koncentrējoties uz drošības infrastruktūras uzlabošanu kopumā, jūs varētu domāt, ka laika gaitā kiberuzbrukumi samazināsies, taču arī tie attīstīsies. Tomēr vienkāršas darbības, piemēram, tīkla aizsardzība pret iekšējiem apdraudējumiem, var ievērojami nodrošināt darbības nepārtrauktību!