Ģeneratīvais AI sagrauj daudzas nozares. Un potenciālā nozare, kas varētu tikt negatīvi ietekmēta, ir sociālie mediji.

Ģeneratīvā AI ietekme uz sociālajiem medijiem ir smalka, taču tā ir plaša. Tas jau tiek izmantots, lai izveidotu jaunu saturu, piemēram, attēlus, videoklipus un tekstu, kā arī lai atlasītu esošo saturu. Lai gan šī tehnoloģija dažos veidos var sniegt labumu sociālo mediju lietotājiem, tai ir arī noteikti riski un trūkumi.

Mēs izpētīsim dažus no šiem veidiem, kā ģeneratīvais AI var negatīvi ietekmēt sociālos medijus un to lietotājus.

1. Iespēju radītāju laupīšana

Ģeneratīvā AI vienkāršo satura izveidi. Taču šķiet, ka liela daļa vienkāršošanas ir paredzēta cilvēkiem, kuri izmanto citu cilvēku saturu, nevis oriģinālajiem satura veidotājiem. Iespējams, ka esat atradis vienu no tiem videoklipiem, kurā guru iesaka izmantot “AI radītu saturu”, lai pelnītu naudu. Ideja ir tāda, ka jūs varat pārvērst citu veidotāju darbus par kaut ko jaunu, bez īpašas piepūles vai darba.

Tas nav izdevīgi satura veidotājiem, jo ​​tas samazina viņu darba vērtību un citiem atvieglo viņu satura zagšanu.

2. Tiek veidots mazāk jauna satura

Tā kā ģeneratīvais AI ļauj cilvēkiem izveidot saturu ar nelielu piepūli, daži varētu izvēlēties šo ceļu, nevis radīt kaut ko unikālu. Tādējādi sociālo mediju platformās var tikt izveidots un kopīgots daudz homogenizēta, mazāk jauna satura.

To jau var redzēt dažās no populārākajām sociālo mediju platformām, saturam kļūstot arvien līdzīgākam. Piemērs tam ir tvīti visā Twitter vietnē "X var darīt Y, bet lielākā daļa cilvēku nezina...".

3. Unikalitātes trūkums, atbalss kameru veidošana

AI radītā sociālo mediju satura agrīna blakusparādība ir tā viendabīgums. Kad AI rīki pārņem satura veidošanu, rezultāts ir viendabīga sociālo mediju pieredze, kurā ir grūtāk atrast idejas un viedokļus, kas atšķiras no vispārpieņemtā.

Bez unikālām perspektīvām no reāliem radītājiem sociālo mediju platformas var kļūt par atbalss kamerām, kurās atkal un atkal tiek izplatītas vienas un tās pašas idejas un viedokļi. Tas ir bīstams notikums, jo tas var novest pie radošuma apslāpēšanas un neobjektīvu uzskatu nostiprināšanās.

4. Auditorijas uzticības samazināšana

Sociālie mediji ir kļuvuši vairāk nekā tikai vieta, kur dalīties savās idejās un pieredzē. Tas ir kļuvis arī par informācijas, ziņu un padomu avotu. Apmeklējiet kādu no populārajām sociālo mediju platformām, un jūs atradīsiet dažādu jomu profesionāļus, kas sniegs padomus un runās par savām kompetences jomām.

AI radītā satura problēma ir tā, ka tas var iedragāt uzticēšanos starp auditorijām un cilvēkiem, kuriem viņi seko. Kā jūs varat būt pārliecināts, ka padomu sniedz eksperts, nevis AI rīks?

Šeit pastāv briesmas, ka cilvēki var zaudēt ticību saturam, kas nāk no sociālo mediju platformām, un, iespējams, pašām platformām.

5. Dziļi viltotie un viltoti profili

Mūsdienās ģeneratīvie AI rīki jau tiek izmantoti izveidot dziļi viltotus videoklipus ļaunprātīgos nolūkos. Deepfakes varētu izmantot, lai izveidotu viltus profilus sociālo mediju platformās, tādējādi atvieglojot ļaunprātīgu dalībnieku uzplaukumu sociālajos medijos.

Viltus profili ir nozīmīgs risks, jo tie var atvērt durvis kibernoziegumiem un krāpšanai, tostarp krāpniecībai par uzdošanos un identitātes zādzībām.

Ģeneratīvais AI var būt abpusēji griezīgs zobens, kam ir pozitīvas un negatīvas sekas sociālo mediju lietotājiem. Tas varētu mainīt veidu, kā mēs veidojam un kopīgojam saturu sociālo mediju platformās, taču tas rada arī noteiktus riskus un trūkumus.

Šobrīd ir grūti zināt, kā ģeneratīvais AI veidos sociālo mediju nākotni. Taču ir ļoti svarīgi apzināties iespējamos riskus un domāt par to, kā tos mazināt. Tikai tad sociālie mediji var būt droša, pozitīva vieta ideju un pieredzes apmaiņai.