Tādi lasītāji kā jūs palīdz atbalstīt MUO. Veicot pirkumu, izmantojot saites mūsu vietnē, mēs varam nopelnīt filiāles komisiju. Lasīt vairāk.

Tiešsaistes banka ir atvieglojusi mūsu dzīvi, atvieglojot līdzekļu pārskaitījumu, rēķinu apmaksu un tēriņu izsekošanu tikai ar dažiem klikšķiem. Bet vai tiešsaistes banka patiešām ir droša?

Tiešsaistes banku darbība ir ļoti droša, neskatoties uz to, ka visā pasaulē pieaug kiberdrošības draudi. Bankas izmanto dažādas uzlabotas drošības un uzraudzības metodes, lai aizsargātu jūsu informāciju un aktīvus. Tātad, kādi ir galvenie drošības pasākumi, ko tiešsaistes banku sistēmas ievieš, lai nodrošinātu, ka jūsu digitālās bankas pieredze ir droša?

1. Datu šifrēšanas tehnoloģijas

Finanšu iestādēm ir jāšifrē dati, kamēr tie atrodas uzglabāšanā un tiek sūtīti tranzītā saskaņā ar ASV Federālās finanšu iestāžu eksaminācijas padomes noteikto prasību. Katrai bankai ir jāizmanto pilnīga šifrēšana (E2EE), kas visus datus pārvērš nenolasāmu skaitļu virknē pirms to nosūtīšanas internetā.

instagram viewer

Šifrēšana aizsargā lietotājus no plaša kiberuzbrukumu klāsta, galvenokārt uzbrukumiem, kas saistīti ar cilvēku vidū. Bankas izmanto virkni spēcīgu kriptogrāfijas algoritmu, piemēram, DES, IDEA, RC4 un citus. tomēr 256 bitu AES šifrēšana— kas tiek uzskatīts par nesalaužamu pat pēc simts gadiem vai ar ātrāko datoru — ir nozares standarts banku līmeņa šifrēšanai.

Hakeri meklē jūsu personiski identificējamu informāciju (PII), kas ietver jūsu kredītkartes numuru, paroles, adreses un pat jūsu vārdu. Jūsu dati tiek nosūtīti, izmantojot publisko atslēgu un privātās atslēgas šifrēšanas apmaiņu. Šīs atslēgas ir pieejamas tikai jums un bankai, tāpēc tikai jūs abi varat atšifrēt datus.

Piesakoties bankas vietnē vai mobilās bankas sistēmā, sesija tiek šifrēta, izmantojot Secure Sockets Layer (SSL) protokols. Tādā veidā neviena cita persona nevarēs ielūkoties jūsu sesijas aktivitātēs vai jūsu bankas kontā saglabātajā informācijā.

2. Kiberdraudu izlūkošana (CTI)

Pētījums, ko veica Imperva atklāja, ka finanšu iestādes no 2019. līdz 2020. gadam piedzīvoja izplatīto pakalpojumu atteikuma (DDoS) uzbrukumu pieaugumu par 30 procentiem. DDoS uzbrukumi, biznesa e-pasta kompromitēšanas uzbrukumi, pikšķerēšanas mēģinājumi un izspiedējprogrammatūra ir pastāvīgi draudi bankām.

Finanšu pakalpojumi izmanto proaktīvu tehnoloģiju, ko sauc par kiberdraudu izlūkošanu (CTI), lai identificētu gan pastāvīgus, gan jaunus kiberdraudus saviem aktīviem. Draudu izlūkošanas sistēma ietver daudzas operācijas, piemēram, vācot, apstrādājot un analizējot datus no organizācijas. Tas var sniegt informāciju par potenciālo banku kiberuzbrukumu galvenajām iezīmēm un pat galvenajām kibertendencēm, kas ietekmē pasaules finanšu sektoru.

Dati tiek iesniegti attiecīgajam augstākajam līmenim, piemēram, IT vadībai, lai novērstu pašreizējos draudus un novērstu turpmākus datu pārkāpumus. Datu pārkāpuma gadījumā draudu izlūkošanas sistēma ļauj bankām rīkoties ātri un efektīvi, vienlaikus atgūstot apdraudētos datus.

3. Droša infrastruktūra

Infrastruktūras drošība samazina kopējo darbības traucējumu, kā arī iekšējo un ārējo bojājumu risku. Banku infrastruktūra ir aprīkota ar vairākām progresīvām tehnoloģijām, tostarp ugunsmūriem, ievainojamības skeneriem, baļķu savācējiem un ielaušanās atklāšanas sistēmas.

Šī infrastruktūra ir droša gan aparatūras, gan programmatūras līmenī. Ugunsmūri filtrē ienākošo un izejošo trafiku, lai novērstu nesankcionētu piekļuvi bankas privātajam tīklam. Trafika tiek filtrēta pēc IP adreses, pakalpojuma pieprasījuma un pat bankas iepriekš iestatītajiem filtriem. Ugunsmūris var neļaut uzbrucējam instalēt ļaunprātīgu programmatūru bankas datoros.

Turklāt bankas izmanto User Behavior Analytics (UBA) tehnoloģiju, lai izvairītos no kibernoziedznieku vai darbinieku iekšējās informācijas uzbrukumiem. Analizējot datu kopas, lai atrastu neparastas sistēmas darbības, piemēram, dubulto pieteikšanos, piekļuvi no vairākām vietām un daudz ko citu, UBA atvieglo uzlauztu kontu noteikšanu.

4. Daudzfaktoru autentifikācijas (MFA) pasākumi

Daudzfaktoru autentifikācija (MFA) ir pieejama ne tikai jums. Faktiski finanšu iestādēm tas ir pieejams visur, īpaši banku pamatsistēmās un lietojumprogrammu datubāzēs. Bankas vairs neizmanto paroles un PIN, jo paroles var kopīgot ar trešajām pusēm. Tā rezultātā lielākā daļa MFA risinājumu, ko bankas nodrošina saviem darbiniekiem, parasti ir bez paroles.

Drošākā MFA metode ir biometriskā autentifikācija, kas pārbauda lietotājam unikālu līdzekli, piemēram, pirkstu nospiedumu, balss, plaukstas nospiedumu vai varavīksnenes skenēšanu. Ja biometriskie dati nesakrīt, sistēma atpazīst, ka lietotājs nav tas, par ko uzdodas, un aizliedz viņam pieteikties.

Atšķirībā no vienreizējām parolēm (OTP), biometriskos datus nevar nozagt pat tad, ja kādam ir piekļuve lietotāja ierīcei vai tā ir tās īpašumā.

5. Pretvīrusu un ļaunprātīgas programmatūras aizsardzība

Lai atklātu un bloķētu vīrusu piekļuvi savām datortīklu sistēmām, bankas izmanto vairākus antivīrusus. Pretvīrusu programmatūra atpazīst un noņem uzlabotus draudus, piemēram, izspiedējvīrusu programmatūru un inficētus pielikumus. Šie drošības komplekti piedāvā detalizētu informāciju par vīrusa ļaunprogrammatūras saimi, versiju, variantu un specifisko riska rādītāju.

Konkrēta informācija tiek sniegta drošības komandai, kas nodarbojas ar problēmu un samazina ļaunprātīgas programmatūras aiztures laiku. Finanšu iestādes regulāri atjaunina un uztur savu pretvīrusu programmatūru, jo novecojušas versijas var nespēt noteikt jaunāko vīrusa parakstu. Ļaunprātīga programmatūra dažkārt var palikt nepamanīta ja pretvīrusu programmatūra nav pietiekami jaudīga.

6. Automātiska atteikšanās

Ja jūsu bankas konts noteiktu laiku (parasti piecas minūtes) būs neaktīvs, jūs automātiski tiksiet izrakstīts. Tas ir drošības pasākums, lai neļautu kādam piekļūt jūsu kontam, ja esat aizmirsis atteikties vai jūsu ierīce tiek pazaudēta vai nozagta.

Lietojumprogrammas izmanto sesijas beigu termiņu, lai aizsargātu lietotājus pret sīkfailu vai sesijas nolaupīšanu. Hakeri var piekļūt jūsu kontam, vietnes sesijas laikā nozogot sīkfailus. Sīkfaili tiek deaktivizēti pēc īsa neaktivitātes perioda, tādējādi apgrūtinot pieteikšanos arī hakeram, kurš nozadzis sīkfailu.

Jo mazāk laika jūs pavadāt savā tiešsaistes banku sesijā, jo mazāka ir iespēja hakeriem vēlreiz pieteikties un nozagt datus.

Izmantojiet tiešsaistes banku bez raizēm

Pateicoties banku pieņemtajiem drošības pasākumiem, jūsu līdzekļi, personiskā informācija un darījumi ir droši, ja tie tiek veikti tiešsaistē. Tomēr hakeri nebeidz nākt klajā ar jauniem veidiem, kā veikt savas ļaunprātīgās darbības, tāpēc vajadzība pēc lielākas drošības un varas bankās tikai pieaugs.

No otras puses, ir svarīgi regulāri patstāvīgi pārbaudīt sava bankas konta drošību un sekot līdzi aizdomīgām darbībām.