Nepietiekami daudz cilvēku ir izglītoti par kiberdrošību, un tas atstāj visus neaizsargātus. Lūk, kāpēc un kā mēs varam risināt šo problēmu.
Mūsu paļaušanās uz internetu un saistītajām ierīcēm paceļ darbu, atpūtu un ērtības pilnīgi jaunā līmenī. Bet tas nāk ar negatīvo pusi, radot vairāk iespēju kiberuzbrukumiem.
Un, pieaugot kiberdrošības prasmju trūkumam sabiedrībā, kiberuzbrucēji var nodarīt lielāku kaitējumu, pastiprinot kiberdraudus un ievainojamības. Kā mēs varam viņus apturēt?
Kas ir kiberdrošības prasmju trūkums?
Kiberdraudu dalībnieki ir apņēmušies atklāt veidus, kā izmantot tehnoloģiju radītās jaunās drošības problēmas. No mūsu puses trūkst tik augsta līmeņa centības, lai nodrošinātu mūsu kā sabiedrības digitālo vidi.
Apskatīsim dažus faktorus, kas ir atbildīgi par kiberdrošības prasmju trūkumu.
1. Pārpratumi par kiberdrošību
Kiberdrošība nav izplatīta diskusiju tēma ikdienas cilvēku vidū. Tie, kas bieži par to runā, vai nu ir ieinteresēti, vai arī ir vienā vai otrā veidā saistīti. Tomēr kiberdrošība ietekmē ikvienu.
Daudzi cilvēki mācās grūtākajā ceļā, jo īpaši tad, kad kļūst par kiberuzbrukumu upuriem. Intereses trūkums par kiberdrošību izriet no priekšstata, ka tā ir sarežģīta, ka tā ir raķešu zinātne. Šis pārpratums samazina to cilvēku skaitu, kuri vēlas veidot karjeru kiberdrošības jomā. Ilgtermiņā ir mazāk profesionāļu, kas pārvaldītu pieaugošos kiberdraudus.
2. Nedefinēti karjeras ceļi
Draudu dalībnieki koncentrējas uz noteiktām jomām, lai uzlabotu savas prasmes. Viņi izmanto savas zināšanas, lai uzsāktu uzbrukumus, pamatojoties uz ievainojamības vai uzbrukuma unikalitāti.
Savukārt kiberekspertiem trūkst resursu un apmācības, lai specializētos konkrētās kiberdrošības jomās. Nevienai drošības komandai nevar būt viens eksperts katrā vektorā. Tā rezultātā viņiem ne vienmēr ir specializētās prasmes un tehniskās zināšanas, lai līdzinātos uzbrucējiem.
3. Sociālie aizspriedumi
Sociālie aizspriedumi starp kiberdrošības vadītājiem un vārtsargiem arī veicina kiberdrošības prasmju trūkumu. Pieminot kiberdrošības darbinieku, cilvēki var pieņemt, ka jūs domājat vidusšķiras vīrieti. Pat filmās tehnoloģiju guru, kas strādā visu diennakti, lai neļautu ļaunajiem puišiem kompromitēt tīklus, pārsvarā ir vīrieši.
Šis stāstījums attur sievietes un citus cilvēkus ar dažādu sociālo izcelsmi pievienoties darbaspēkam, jo viņiem šķiet, ka viņi tur nepieder.
4. Satriecošas prasības
Kiberdrošības vadītāju vidū ir pārspīlēta nozīmes sajūta. Vadot sarežģītu stāstījumu par profesiju, viņi izvirzīja pārāk augstas prasības potenciālajiem darbiniekiem, tādējādi sašaurinot ienākšanas ceļu.
Papildus koledžas grādam ar drošību saistītā kursā, kiberdrošības darba devēji to pieprasa lietotājiem ir jābūt virknei sertifikātu un lielai pieredzei (situācija, kas atbilst 22. gadījumam), lai kvalificētos darbam nozare. Šīs prasības attur potenciālos klientus, kuri to vēlas nodrošināt darbu kiberdrošības jomā un piespiest viņus meklēt citas karjeras iespējas.
5 veidi, kā novērst kiberdrošības prasmju trūkumu
Kiberdrošība tieši vai netieši ietekmē mūs visus, tāpēc prasmju trūkuma novēršana ir mūsu visu interesēs.
Veidi, kā novērst kiberdrošības prasmju trūkumu sabiedrībā, ietver pieejamības, apmācības un iespēju uzlabošanu.
1. Mācīt kiberdrošību skolās
Jaunākiem cilvēkiem ir lielāka afinitāte pret tehnoloģijām. Parasti digitālā laikmeta paaudzes daudz vairāk saprot, kā tehnoloģija darbojas un kā tās izmantot, nekā viņu vecākie kolēģi, taču viņiem trūkst zināšanu par kiberdrošību.
Šķiet, ka ieinteresētās personas uzskata, ka kiberdrošība ir nopietns bizness, kas paredzēts gados vecākiem cilvēkiem, nepakļaujot bērnus kiberdrošībai agrīnā vecumā. Taču, ja jaunieši var viegli izmantot digitālās tehnoloģijas, viņi var arī apgūt prasmes, kas nepieciešamas, lai zinātu, kā saglabāt drošību to lietošanas laikā.
Attiecīgajām iestādēm ir jāuzņemas atbildība nodrošināt kiberdrošības nodarbības zemākos izglītības līmeņos. Jauniešu iepazīstināšana ar kiberdrošību tikai augstākajā izglītībā nav labākā pieeja, jo viņiem, iespējams, jau ir izveidojušās citas karjeras intereses vai ir izveidojušies nevīžīgi ieradumi.
2. Uzlabojiet kiberdrošības apmācību pieejamību
Ziņās bieži dzirdat par datu pārkāpumiem un noplūdēm. Tātad jūs domājat, ka kiberdrošības apmācība būtu viegli pieejama un pieejama, taču tas tā nav. Treniņu platformu nav tik daudz un dažas ir dārgas, t.i., nepieejamas cilvēkiem bez lieliem finanšu līdzekļiem.
Nemitīgi uzbrukumi padara sabiedrību mazāk apdzīvojamu — tas liecina, ka valdība nav izpildījusi savu pienākumu nodrošināt savus pilsoņus. Lai to labotu, valsts aģentūrām ir jāsadarbojas ar kiberdrošības iestādēm un profesionāļiem, lai piedāvātu apmācību ieinteresētajām pusēm par subsidētām likmēm.
3. Nodrošiniet izglītību un darba vietas mazākumtautību grupām
Kiberdrošībā strādā mazāk cilvēku no minoritāšu grupām. Nepareizi priekšstati par dzimumu, vecumu un spējām turpinās dominēt, līdz attiecīgās institūcijas radīs iespējas lielākam demogrāfiskajam skaitam ienākt šajā jomā.
Kiberdrošības iespējām ir jāpaplašina, lai radītu labvēlīgu darba vidi, lai ikviens varētu attīstīties. Daļa no tā ir standarta kompensāciju noteikšana darbiniekiem neatkarīgi no sabiedrības aizspriedumiem. Piemēram, rasu ziņā daudzveidīgās sabiedrībās krāsainiem cilvēkiem ir jābūt tādām pašām kiberdrošības apmācībām un darba iespējām, kādas ir viņu baltajiem kolēģiem.
4. Palieliniet ieguvumus un stimulus kiberdrošības profesionāļiem
Finansiālajiem ieguvumiem un ieguvumiem, protams, ir milzīga nozīme, lai padarītu darbu pievilcīgu. Lielākā daļa cilvēku vēlētos strādāt ar augstu finansiālo atlīdzību. Kiberdrošības prasmju trūkuma novēršana nebeidzas ar cilvēku apmācību kiberdrošības jomā un darba iespēju radīšanu. Ja algas un atalgojums nebūtu augsts, cilvēki meklētu citur.
Ir jābūt skaidri definētiem karjeras ceļiem. Tā vietā, lai visus liktu zem viena lietussarga, ir jābūt iezīmētām jomām, kurās praktizētāji var specializēties, augt un izpētīt.
5. Pieņemt elastīgas un radošas nodarbinātības metodes
Nodarbinātībā kiberdrošības jomā ir liela paļaušanās uz akadēmiskajiem rezultātiem. Bet darbs ir vairāk balstīts uz praktisko, nevis teoriju. Būtiskās prasmes, kas cilvēkam ir vajadzīgas izcelties darbā nav tikai formāla mācīšanās.
Darba devējiem ir jāpārskata savas akadēmiskā darba prasības un jāpieņem elastīgākas metodes. Ja darba prasībās ir koledžas kiberdrošības grāds, vairāki kiberdrošības sertifikāti un gadu ilga pieredze, daudziem jauniešiem nav izredžu.
Izveidosim drošāku digitālo vidi
Mēs varētu strīdēties, ka kiberdrošības cīņā uzvar hakeri. Viņi koncentrējas uz darba veikšanu un izvairās no nenozīmīgiem traucēkļiem. Kā sabiedrība mēs varam viņiem līdzināties tikai tad, ja strādājam kopā.
Kiberdrošības prasmju trūkuma novēršana sniegs mums drošāku digitālo vidi, kurā varēsim mijiedarboties un veikt uzņēmējdarbību, nebaidoties zaudēt savus vērtīgos un sensitīvos datus.
