15 izplatīti Ubuntu termini, žargons un lingo: paskaidrots

Ubuntu ir viegli vispopulārākā operētājsistēmas izvēle, ja plānojat pārslēgties uz Linux. Un, ja vēlaties atvieglot pāreju, ir laba ideja zināt dažu izplatītu terminu nozīmi, piemēram, sudo, pakotņu pārvaldnieks, LTS un APT.

Izpratne par Ubuntu terminoloģiju palīdzēs iegūt zināšanas par to, kā tas darbojas, palīdzot pilnībā izmantot operētājsistēmu. Turklāt, ja pārejat uz Linux, jūs, iespējams, vēlaties kļūt par spēcīgu lietotāju. Šo terminu nozīmes pārzināšana ir pirmais solis, lai par tādu kļūtu.

Tāpēc apskatīsim dažus izplatītākos Ubuntu terminus, žargonu un valodu, par kuriem jums vajadzētu zināt.

1. APT

APT jeb Advanced Package Tool ir komandrindas rīks, kas ļauj mijiedarboties ar programmatūras pakotnēm. Varat to izmantot, lai instalētu, noņemtu un atjauninātu Ubuntu pakotnes.

APT nodrošina lietotājam draudzīgu un vienkāršu veidu, kā pārvaldīt jūsu lietotnes. Tas ietaupa jums grūtības manuāli izveidot programmu no avota.

2. dpkg

dpkg ir arī pakotņu pārvaldnieks, piemēram, APT. Tā nodrošina tādu pašu funkcionalitāti, lai instalētu, noņemtu un pārvaldītu pakotnes. Bet atšķirībā no APT tas var darboties tikai vienā iepakojumā vienlaikus.

Tas ir abu vecāku pakotņu pārvaldnieks, taču joprojām ir diezgan noderīgs un plaši izmantots uz Debian balstītām sistēmām, piemēram, Ubuntu. APT patiesībā ir dpkg priekšgala iesaiņojums, kas darbojas aizkulisēs.

3. GNOME

GNOME ir grafiskā lietotāja saskarne (GUI) vai darbvirsmas vide (DE) operētājsistēmai Linux. Tas nodrošina Ubuntu darbvirsmas darbību, nodrošinot to ar parocīgām funkcijām, lietotnēm, kā arī tās izskatu un dizainu.

GNOME mērķis ir padarīt Linux lietotājam draudzīgu, piedāvājot vizuāli pievilcīgu saskarni. Ja esat iesācējs Linux, šī DE palīdzēs jums viegli orientēties sistēmā.

4. LTS

LTS apzīmē ilgtermiņa atbalstu, un tā ir viena no Ubuntu versijām. Ubuntu LTS tiek izlaists reizi divos gados, un tam ir bezmaksas atbalsts piecus gadus. Šī versija ir stabilāka salīdzinājumā ar citām versijām, padarot to piemērotu lietošanai kā ikdienas draiveris.

Iegūtie atjauninājumi ir arī ļoti stabili, tāpēc jūs nesaņemsit pārāk daudz to. Ja meklējat visprogresīvākās funkcijas, iespējams, vēlēsities izvēlēties mazāk stabilu versiju, piemēram, ikdienas versijas vai pagaidu laidienus.

5. Pakešu pārvaldnieks

Pakešu pārvaldnieks ir rīks, kas atbild par lietotņu instalēšanu, noņemšanu un atjaunināšanu Ubuntu. Programmatūra vai lietotnes tiek komplektētas kā pakotnes, tāpēc jums ir nepieciešams pakotņu pārvaldnieks, piemēram, APT vai dpkg, lai strādātu ar šīm pakotnēm.

6. GDM un LightDM

GDM (GNOME displeja pārvaldnieks) un LightDM ir Ubuntu displeja pārvaldnieki, kas nodrošina GUI, ko izmantojat, lai pieteiktos savā Ubuntu ierīcē un sāktu sesijas tajā.

GDM ir GNOME noklusējuma displeja pārvaldnieks un ir skaistāks, savukārt LightDM, kā norāda nosaukums, ir tā vieglākā versija, kurai ir gandrīz tāda pati pamata funkcionalitāte.

7. sudo

Iespējams, jūs jau esat izmantojis sudo Ubuntu terminālī, it īpaši, konfigurējot sistēmu pirmo reizi. sudo ir komandrindas utilīta, kas nodrošina piekļuvi sistēmas līmeņa darbībām.

Šīm darbībām ir nepieciešamas administratora tiesības, tāpēc, lai izmantotu šo komandu, jums ir jābūt sistēmas administratoram. Tas palīdz veikt pakotņu pārvaldības darbības, konfigurēt svarīgas sistēmas funkcijas un daudz ko citu.

8. Repozitorijs

Repozitorijs ir sava veida krātuve ar daudziem konfigurācijas failiem, kas ir apvienoti dažādās pakotnēs vai mapēs. Izmantojot Ubuntu, varat piekļūt programmatūras pakotnēm un instalēt tās savā datorā, izmantojot programmatūras repozitoriju.

Lielākā daļa uz Debian balstītas programmatūras Ubuntu ir iesaiņotas ar DEB paplašinājumu oficiālās Ubuntu krātuves. Jūs saņemat dažādus CLI un GUI rīkus, lai piekļūtu programmatūrai no šīm krātuvēm, piemēram, APT.

9. Apvalks

Shell ir Linux komandrindas tulks un, iespējams, ir visjaudīgākais rīks Linux sistēmā. Tas ir atbildīgs par terminālī rakstīto komandu izpildi, darbojoties kā sakaru tilts starp OS un lietotāju. Tas aizņem šīs komandas un nosūta tās uz OS, lai veiktu tādas darbības kā programmu palaišana.

10. Terminālis

Terminālis ir uz tekstu balstīts interfeiss, kas palīdz mijiedarboties ar čaulu. Tā ir ievades-izvades vide, kurā sniedzat teksta komandas, un tā parāda čaulas nodrošināto izvadi.

Varat izmantot Ubuntu noklusējuma termināli vai izrakstīties šie citi termināļa emulatori, kas pieejami operētājsistēmai Linux. Pamata funkcionalitāte ir gandrīz vienāda, taču izskats un darbība var atšķirties.

11. Ubuntu garšas

Ubuntu ir Linux izplatīšana, kurai ir plašs variāciju vai garšu klāsts. Tā kā Linux ir atvērtā pirmkoda sistēma, izstrādātāji var to pielāgot, radot dažādas jaunas versijas.

Galvenā atšķirība starp Ubuntu garšām ir noklusējuma DE, ko izmanto katrs. Piemēram, Lubuntu izmanto LXQt, Xubuntu ir Xfce, un Kubuntu izmanto KDE Plasma. Pārbaudiet labākās Linux darbvirsmas vides lai uzzinātu vairāk par to funkcijām un izdomātu, kuru izvēlēties.

12. Snap

Snap ir Ubuntu izstrādātāja Canonical populāra programmatūras pakošanas un izvietošanas sistēma. Tas ļauj instalēt, noņemt un atjaunināt lietotnes savā Ubuntu ierīcē. Snap pakotnes ir aprīkotas ar atkarībām, padarot tās ērti instalējamas jebkurā Linux ierīcē neatkarīgi no distribūcijas.

Snap ļauj piekļūt pakotnēm no komandrindas vai Snap veikals.

13. Flatpak

Flatpak ir vēl viena pakotņu pārvaldības un programmatūras izvietošanas utilīta, kas būtībā ir sistēma, kurā varat izveidot un izplatīt darbvirsmas lietotnes operētājsistēmā Linux. Tā ir alternatīva Ubuntu pakotņu piesaistīšanai.

Jūs varat instalēt Flatpak lietotnes, izmantojot komandrindu, izmantojot komandu flatpak. Jums nav jāuztraucas par jebkādām atkarībām, jo ​​flatpak par to visu parūpēsies jūsu vietā.

14. atjaunināt, jaunināt un automātiski noņemt

atjaunināšana, jaunināšana un automātiskā noņemšana ir vienas no visbiežāk lietotajām Ubuntu komandām, tāpēc ir svarīgi saprast atšķirību starp tām. Atjaunināšanas komanda pārbauda, ​​vai jūsu sistēmā ir pieejami atjauninājumi. Salīdzinājumam, jūs izmantosit jaunināšanas komandu, lai lejupielādētu šos atjauninājumus un veiktu sistēmas līmeņa jauninājumus, ko izlaidusi Ubuntu.

Kad esat atjauninājis lietotnes un sistēmu, ieteicams palaist komandu automātiskā noņemšana, lai automātiski noņemtu visas nevēlamās pakotnes vai atkarības.

15. GRUB

GRUB jeb Grand Unified Bootloader ir sāknēšanas ielādētājs jūsu Ubuntu ierīcei. Tā ir pirmā lieta, kas tiek ielādēta, startējot sistēmu.

GRUB ir atbildīgs par Linux kodola ielādi. Kad ierīce sāk darboties, tā pārbauda, ​​vai nav pieejamas operētājsistēmas. Tās ievērojamā iezīme ir tā, ka tā darbojas kā divkāršs sāknēšanas ielādētājs, lai jūs varētu izmantot Ubuntu un Windows vai citu OS līdzās.

Izbaudiet savu Ubuntu pieredzi pilnībā

Jūs varat gūt labumu no Ubuntu terminoloģijas izpratnes daudzos veidos. Tas var ietaupīt daudz laika un samazināt kļūdu iespējamību. Iepriekš minētie termini ir visizplatītākie, ar kuriem jūs saskaraties, tāpēc nākamreiz, kad ielādēsit Ubuntu, jūs sapratīsit lietas daudz labāk.

Ja vēlaties izmēģināt citus Linux izplatījumus, nevis Ubuntu, jums vajadzētu iepazīties ar citiem ar Linux saistītiem terminiem, žargonu un lingo.