Kas ir tīkla drošība? Kā tas darbojas un kāpēc tas ir svarīgi

Pēdējos gados kibernoziedzības dēļ pasaules ekonomika ir cietusi milzīgus finansiālus zaudējumus, kas sasniedz miljardus dolāru. Pieaugošais uzbrukumu skaits personām un uzņēmumiem norāda uz to, cik svarīgi ir aizsargāt datortīklus un tajos glabātos datus.

Tīkla drošība ir saistīta ar trim galvenajiem komponentiem: risku identificēšanu, aizsardzības ieviešanu un reaģēšanu uz incidentiem. Tātad, kas īsti ir tīkla drošība? Kā tas darbojas un kāpēc tas ir svarīgi?

Kas ir tīkla drošība?

Tīkla drošība ir kiberdrošības apakškopa, kuras centrā ir datortīklu aizsardzība pret iekšējiem un ārējiem drošības apdraudējumiem. Tās galvenais mērķis ir atklāt un apturēt drošības pārkāpumus un kiberuzbrukumus, vienlaikus novēršot nesankcionētu piekļuvi tīkla resursiem un nodrošinot, ka pilnvarotie lietotāji tiem droši piekļūst.

Tīkla drošība ir būtiska, lai aizsargātu uzņēmuma lietotnes, attālos galddatorus un datus tiešsaistes veikalos. Tas arī palīdz uzlabot tīkla veiktspēju, novēršot iespējamo dīkstāvi no veiksmīgiem uzbrukumiem.

Kā darbojas tīkla drošība?

Organizācijas var saskarties ar uzbrukumiem no jebkuras vietas, uzsverot vairāku līmeņu drošības kontroles ieviešanas nozīmi. Tie ietver fizisko, tehnisko un administratīvo tīkla drošību.

Tīkla fiziskā drošība ir ieviesta, lai neļautu nesankcionētiem darbiniekiem fiziski piekļūt tīkla komponentiem. Piemēram, drošības slēdzenes iestatīšana var aizsargāt savu bezvadu maršrutētāju no hakeriem un citiem ļaunprātīgiem dalībniekiem.

Tehniskā tīkla drošība ir saistīta ar datu aizsardzību tīklā. Tā mērķis ir novērst darbinieku manipulācijas ar datiem un nepiederošu personu neatļautu piekļuvi konfidenciālai informācijai.

Administratīvā tīkla drošība ietver tādu politiku un procesu ieviešanu, kuru mērķis ir kontrolēt dažādiem lietotājiem piešķirtās piekļuves līmeni. Tas arī ierobežo to izmaiņu apjomu, ko IT darbinieki var veikt tīkla infrastruktūrā.

Kāpēc tīkla drošība ir svarīga?

Tīkla drošība ir svarīga mājas tīkliem un organizācijām, jo ​​tā nodrošina tīkla funkcionālu un uzticamu darbību. Piemēram, organizācijām ir jāaizsargā savas sistēmas, lietotnes un dati, lai efektīvi piegādātu produktus un pakalpojumus klientiem.

Droši un uzticami tīkli aizsargā organizācijas darbību un intereses, kā arī klientus vai klientus, kas ar tiem apmainās ar informāciju.

Tīkla drošība neļauj kibernoziedzniekiem piekļūt sensitīviem datiem, tādējādi novēršot tādas problēmas kā identitātes zādzība un kaitējums reputācijai. Tas vairo klientu un patērētāju uzticību, pasargājot jūsu organizāciju no iespējamās drošības pārkāpumu negatīvās ietekmes, piemēram, reputācijas kaitējuma un juridiskām sekām.

Mājās ar interneta pieslēgumu parasti ir bezvadu maršrutētāji, kurus var izmantot, ja tie netiek aizsargāti. Ieviešot stabilu tīkla drošības sistēmu, māju īpašnieki var efektīvi samazināt savu kompromisu iespējamību, kas var izraisīt datu zudumu un zādzību.

Pareiza tīkla drošības risinājuma ieviešana nodrošina atbilstību normatīvajām prasībām, vienlaikus mazinot pārkāpumu iespējamās finansiālās sekas.

Piemēram, intelektuālā īpašuma kompromiss pakļauj organizācijas ievērojamiem finanšu riskiem. Līdzīgi produktu, ideju un izgudrojumu zādzība var izraisīt neveiksmes uzņēmējdarbībā, tostarp konkurētspējas zaudēšanu.

Organizācijas un privātpersonas bieži paļaujas uz daudzslāņu drošību — tīkla drošības pasākumu kombināciju, lai pasargātu sevi vai savus klientus no ļaunprātīgas programmatūras un kiberuzbrukumiem. Šeit ir saraksts ar visbiežāk izmantotajiem tīkla drošības rīkiem un metodēm.

1. Piekļuves kontrole

Ne visiem lietotājiem ir jābūt piekļuvei tīklam, un tiem, kuriem tā ir, nav obligāti jābūt vienāda līmeņa privilēģijām.

Lai novērstu tīkla uzbrukumus, ir svarīgi autentificēt katru lietotāju un ierīci, kas piekļūst tīklam. Varat izmantot tīkla piekļuves kontroles (NAC) risinājumu, lai to panāktu un ieviestu tādas politikas kā neatbilstošu ierīču bloķēšana vai ierobežotas piekļuves piešķiršana.

2. Ugunsmūri

Ugunsmūri ir populāri tiešsaistes drošības rīki ko parasti izmanto, lai novērstu dažādus uzbrukumus, tostarp nesankcionētu piekļuvi tīklam un izplatītus pakalpojumu atteikuma (DDoS) uzbrukumus. Tās ir programmatūra vai aparatūra, kas pārrauga tīkla trafiku un bloķē vai atļauj noteiktu trafiku, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem drošības noteikumiem un politikām.

Ugunsmūri darbojas kā barjera starp tīkla uzticamajām un neuzticamajām zonām, aizsargājot jūsu tīklu, bloķējot aizdomīgu trafiku, vienlaikus pieļaujot likumīgu trafiku.

Tur ir dažāda veida ugunsmūri; pamata uzrauga trafiku, izmantojot pakešu filtrēšanu, savukārt progresīvākie bieži ietver AI un mašīnmācīšanos, draudu izlūkošanas plūsmas un lietotņu vadību papildu drošībai.

3. Ielaušanās atklāšana un novēršana (IDPS)

Klasiskā IDPS jeb ielaušanās novēršanas sistēma (IPS) parasti tiek izmantota kopā ar ugunsmūri, lai analizētu ienākošo trafiku, lai noteiktu drošības apdraudējuma pazīmes. Pēc tam tas var automātiski bloķēt nevēlamu trafiku, atiestatīt savienojumu un ziņot par incidentiem drošības administratoriem.

IDPS var novērst noteiktus DoS un DDoS uzbrukumi, piemēram, AppDoS un aizsargāt pret brutālu spēku uzbrukumiem.

4. Datu zudumu novēršana

Datu zuduma novēršana (DLP) attiecas uz īpašu informācijas drošības metožu un rīku izmantošanu, lai aizsargātu sensitīvus datus no zādzības vai nejaušas noplūdes. Tas ietver datu drošības politikas un specializētas tehnoloģijas, kas pārrauga datu plūsmas, šifrē sensitīvus datus un izdod brīdinājumus par aizdomīgām darbībām.

DLP tehnoloģijas var neļaut darbiniekiem un tīkla lietotājiem nedroši augšupielādēt, lejupielādēt un drukāt sensitīvus failus vai koplietot tos ārpus tīkla.

5. E-pasta drošība

E-pasta drošības pārkāpumi ir viena no uzbrucēju visbiežāk izmantotajām taktikām, lai piekļūtu organizācijas tīklam. Pikšķerēšanas krāpniecības e-pasta ziņojumi, jo īpaši tiek izmantoti, lai krāptu lietotājus veikt riskantas darbības, piemēram, noklikšķinot uz ļaunprātīgām saitēm vai kopīgojot pieteikšanās informāciju, pakļaujot upuri iespējamiem uzbrukumiem.

Daudzi e-pasta pakalpojumu sniedzēji piedāvā iebūvētu uzbrukumu novēršanu, piemēram, šifrēšanu un surogātpasta filtrus. Tomēr augstākās kvalitātes e-pasta drošības risinājuma izmantošana var vēl vairāk novērst iefiltrēšanos tīklā bloķējot ļaunprātīgus e-pastus un ierobežojot izejošo e-pasta ziņojumu kopīgošanu ar noteiktiem e-pasta komponentiem nosauc dažus.

Kādas ir izplatītākās tīkla drošības problēmas?

Viens no galvenajiem tīkla drošības izaicinājumiem ir nepārtraukti mainīgais tīkla uzbrukuma metožu raksturs. Pastāvīgi parādās jauni draudi, un to apkarošana var būt biedējoša, prasot ievērojamas mācīšanās pūles.

Turklāt tīkla drošība bieži tiek uzskatīta par kolektīvu atbildību, taču ne visas organizācijas un lietotāji var ieviest vai stingri ievērot drošības labāko praksi.

Situācija kļūst sarežģītāka līdz ar attālinātās darba un “atnes savu ierīci” kultūru pieaugumu. Tas varētu būt tāpēc, ka autorizētām trešo pušu ierīcēm bieži trūkst standarta organizācijas aizsardzības, un lietotāji mēdz to ignorēt tiešsaistes drošības paraugprakse, it īpaši, ja izmantojat publisko Wi-Fi.

Ārējie pakalpojumu sniedzēji ar piekļuves tiesībām var kalpot arī kā ieejas punkti uzbrucējiem organizācijas tīklā. Piemēram, draudu dalībnieki var vērsties pret mākoņpakalpojumu sniedzējiem vai drošības produktu pārdevējiem, kuriem, viņuprāt, ir vājāki drošības pasākumi nekā organizācijai.

Tīkla drošība ir kopīga atbildība

Mūsdienu digitālajā pasaulē digitālās infrastruktūras drošībai jābūt privātpersonu un organizāciju galvenajai prioritātei.

Pieņemot tīkla drošības paraugpraksi, organizācijas un privātpersonas var uzlabot datu drošību un atvairīt hakerus un vīrusus. Šādas metodes ietver piekļuves kontroles ieviešanu, ugunsmūru instalēšanu un datu zuduma novēršanas metožu izmantošanu.

Neatkarīgi no jūsu pieņemtajiem tīkla drošības pasākumiem parasti tiek saprasts, ka par drošību ir atbildīgs ikviens, jo jebkurš tīkla lietotājs var radīt risku.