Kas ir haktivisms un vai tas ir tas pats, kas uzlaušana?

Haktivisms jeb interneta aktīvisms pēdējos gados ir kļuvis arvien izplatītāks. Ir izveidojušās dažādas haktivisma grupas, un to spēja radīt traucējumus ir nenoliedzama. Daži pat ir kļuvuši diezgan slaveni, it īpaši, ja tie ir saistīti ar augsta līmeņa kampaņām.

Haktivisms ne vienmēr ir nelikumīgs. Taču hacktivisti regulāri izdara kibernoziegumus gan pret uzņēmumiem, gan pret privātpersonām. Tātad, ja jums ir kāda veida klātbūtne tiešsaistē, tas ir nozīmīgs apdraudējums, kas jāsaprot.

Tātad, kas īsti ir haktivisms un ko haktivisti patiesībā vēlas?

Kas ir haktivisms?

Termins haktivisms cēlies no terminiem hakeris un aktīvisms. Aptuveni tas nozīmē tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu sociāliem vai politiskiem mērķiem.

Hacktivisti bieži ir datoru eksperti. Un viņi bieži izmanto uzlaušanas paņēmienus. Taču šis termins var raksturot arī aktīvistu bez tehniskām prasmēm, piemēram, trauksmes cēlēju vai anonīmu emuāru autoru.

Arī hacktivistu darbību nodarītais kaitējums ir ļoti atšķirīgs. Tas var būt tikpat nevainīgi kā vārda brīvības veicināšana sociālajos medijos. Vai arī tas var ietvert kiberuzbrukumus, kuru rezultātā visas organizācijas tiek bezsaistē.

Haktivisms vs. Datorurķēšana

Abi termini var attiekties uz tām pašām darbībām. Vissvarīgākā atšķirība starp abiem ir tas, ko aktieris tiecas sasniegt.

Hakerus nenosaka viņu motivācija. Hakeris var ielauzties datorā, lai gūtu finansiālu labumu vai tāpēc, ka vēlas pierādīt savas spējas.

Haktivists ir kāds, kurš cenšas sasniegt sociālu vai politisku rezultātu. Viņi var ielauzties datortīklā un pat nozagt konfidenciālus failus. Bet tādā gadījumā hacktivist parasti publicē šos failus tiešsaistē, nevis tos pārdod.

Juridiski ne vienmēr ir atšķirība. Hacktivisti regulāri izdara kibernoziegumus. Aktiera motivācija ļoti maz ietekmē iespējamos sodus.

Ko hacktivisti cer sasniegt?

Cilvēki veic haktivisma aktus dažādu iemeslu dēļ. Taču viņi parasti koncentrējas uz jautājumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām, vārda brīvību un informācijas brīvību.

Atsevišķu uzbrukumu mērķi ne vienmēr ir viegli saprast. Piemēram, hacktivist var mēģināt izmantot vietni bezsaistē, lai pierādītu savu viedokli, diskreditētu organizāciju vai vienkārši atriebtos.

Kurus cilvēkus vērš hacktivisti?

Hacktivisti ir vērsti gan uz organizācijām, gan privātpersonām. Uzbrucēji parasti izvēlas upurus, jo viņi pārstāv vērtības vai uzskatus, kuriem viņi nepiekrīt.

Haktivisms bieži tiek īstenots, reaģējot uz uzvedību, ko haktivisti uzskata par amorālu. Tas var būt jebkas, sākot no personas, kas saka nepareizi, līdz organizācijai, kas iesaistās korupcijā un/vai cilvēktiesību pārkāpumos.

Kāpēc haktivisms ir problēma?

Hacktivistiem pēc definīcijas ir labi nodomi. Tomēr jautājums par to, kādi paņēmieni ir piemēroti, ir diskutabls. Tas ir kaut kas tāds, kam sabiedrība un pat paši hacktivisti nepiekrīt.

Anonīma emuāru rakstīšana ir svarīga vārda brīvības sastāvdaļa. Datu noplūde, kaut arī pati par sevi ir nelikumīga, bieži dokumentē citu personu nelikumīgās darbības. Haktivisms bieži tiek īstenots, cerot, ka tas attur citus no rīcības nepareizi.

Haktivisma kritiķi tomēr uzsver faktu, ka hacktivisma aktivitātes bieži ir nelikumīgas. Mērķi bieži tiek izvēlēti, pirms hacktivisti noteikti ir pierādījuši jebkādu pārkāpumu. Hacktivisti ir pazīstami arī ar ievērojamu finansiālu zaudējumu nodarīšanu saviem upuriem.

Daži hacktivisti arī nesaskata ironiju savā darbībā. Haktivisms parasti tiek īstenots vārda brīvības vārdā. Bet upuri bieži tiek izvēlēti tāpēc, ka viņi ir teikuši lietas, kurām haktivists nepiekrīt.

Haktivisma veidi

Haktivisms ir plašs termins, un tas ietver plašu dažādu darbību klāstu.

Anonīmi emuāri

Haktivisms bieži tiek īstenots, lai mainītu sabiedrisko domu. Anonīma emuāru rakstīšana ļauj cilvēkiem sasniegt šo mērķi, nesaskaroties ar represijām. Kibernoziedznieki izmanto anonīmu emuāru rakstīšanu, lai izskaidrotu savus uzbrukumus. Taču to izmanto arī trauksmes cēlēji un emuāru autori, kuriem ir viedoklis, valstīs, kurās nav vārda brīvības.

Vietnes sabojāšana

Hacktivisti bieži sabojā vietnes, lai saprastu savu viedokli. Tas var traucēt vietnei pareizi darboties. Tas var ietvert arī ziņojumu, kas samulsina vai diskreditē organizāciju. Šie uzbrukumi ir efektīvi, jo tos bieži uztver plašsaziņas līdzekļi.

Vietnes spoguļošana

Vietnes spoguļošana ir visas vietnes replicēšanas process un ievietošana tiešsaistē, izmantojot citu URL. To galvenokārt izmanto hacktivisti, lai izvairītos no ģeogrāfiskiem ierobežojumiem. Tas ļauj cilvēkiem apmeklēt ierobežotas tīmekļa vietnes valstīs, kurās ir ļoti cenzēta piekļuve internetam.

Dokssings

Dokssings ir personas identitātes atklāšanas akts un publicējot šo identitāti tiešsaistē. Tas ir svarīgs haktivisma līdzeklis, kas ļauj haktivistiem sodīt cilvēkus, kuri citādi paliktu anonīmi.

Informācijas noplūde

Hacktivisti bieži uzlauž privātās datorsistēmas un publicē to, ko viņi atrod tiešsaistē. Viņu nozagtā informācija bieži ir sensitīva, un viņi to atklāj, lai samulsinātu vai diskreditētu upuri. Šie uzbrukumi bieži tiek veikti, riskējot ar ievērojamiem cietumsodiem.

DDoS uzbrukumi

DDoS apzīmē izplatītu pakalpojumu atteikumu. DDoS uzbrukumi izmantot vietnes bezsaistē vai citādi traucēt normālu tīmekļa trafiku. Viņi to panāk, uz vietni nosūtot tik daudz apmeklētāju, ka serveris kļūst pārslogots. DDoS uzbrukumi ir populāri hacktivistu vidū, jo tie var kaitēt lielām organizācijām ar minimālu piepūli.

Ievērojamākās hacktivistiskās organizācijas

Daudzi hacktivisti darbojas neatkarīgi, bet ir arī dažādas ievērojamas hacktivist organizācijas. Visievērojamākie ietver:

Anonīms

Anonymous neapšaubāmi ir vispazīstamākā hacktivist organizācija. Atsevišķus dalībniekus identificē reti, bet varas iestādes joprojām ir arestējušas daudzus. Parasti tie ir vērsti uz lielām organizācijām un ir veikuši veiksmīgus uzbrukumus dažādiem politiķiem. To vidū ir tādas ļoti augsta līmeņa personas kā Hilarija Klintone un Donalds Tramps.

Wikileaks

Wikileaks ir bezpeļņas mediju organizācija, ko izveidojis Džulians Asanžs. Taču tā ir arī hacktivist organizācija, kas ir atbildīga par dažām svarīgākajām datu noplūdēm nesenajā vēsturē. Viņi publicējuši slepenu informāciju par Afganistānas karu. Viņi arī izlaida tūkstošiem e-pasta ziņojumu saistībā ar 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām.

Vai haktivisms vienmēr notiek?

Haktivisms ir pastāvīgs drauds, kas, visticamāk, nekad neapstāsies. Tehnoloģijas tiek pastāvīgi izmantotas, lai slēptu informāciju un apspiestu runas brīvību. Ja tas notiks, būs cilvēki, kuri mēģinās izmantot tehnoloģiju, lai panāktu pretējo.

Atsevišķi hacktivisti bieži tiek arestēti. Taču jebkuras personas vai grupas apsūdzība parasti notiek, kad viņu vietā nekavējoties stājas citi.

Pasaules slavenākie un labākie hakeri (un viņu aizraujošie stāsti)

Balto cepuru hakeri pret melno cepuru hakeriem. Šeit ir parādīti labākie un slavenākie hakeri vēsturē un tas, ko viņi dara tagad.

Lasiet Tālāk

Par autoru