Kas ir apakštīkls? Kā aprēķināt apakštīklus?

Ja izmantojat internetu korporatīvajā organizācijā, tas gandrīz noteikti ir daļa no apakštīkla. Bet kas ir apakštīkls, kāpēc apakštīkls ir svarīgs un kā uzzināt, kurā apakštīklā atrodaties?

Apakštīkls, saīsinājums no apakštīkla, ir tīkls tīklā. Ja sadalāt tīklu mazākos, atsevišķos tīklos, šie tīkli kļūst par apakštīkliem. Uzziniet visu par apakštīklu darbību, izmantojot šo visaptverošo rokasgrāmatu.

Kā darbojas apakštīkls?

Apakštīklu izveide ir apakštīklu izveide — tīkla vai IP adreses sadalīšana mazākos tīklos.

Apakštīklu var uzskatīt par tīkla sadalīšanu līdzīgi tam, kā jūs varētu sadalīt ēku. Ēkai ir adrese, ko ikviens ārpus šīs ēkas izmanto, lai to identificētu. Taču ēkā ir arī daudz istabu. Visas šīs telpas atrodas vienā ēkā, vienā adresē, bet ēkā tām ir arī “apakšadreses”, lai tās definētu: kabinets, 101. telpa utt.

Lai saprastu, kā apakštīkls faktiski darbojas, jums jāzina, kas ir IP adrese.

Apakštīkls un IPv4 adreses

IP (interneta protokola) adrese ir veids, kā unikāli identificēt ierīces lokālajā tīklā vai internetā. IP adrese ļauj jūsu datoram apmainīties ar informāciju ar citiem datoriem visā pasaulē. IP adresēm ir vairāki rekvizīti, tostarp:

• Ilgums: statisks / dinamisks
• Darbības joma: privāta / publiska
• Izmērs: IPv4 / IPv6

SAISTĪTI: Kas ir IP adrese un vai tā var parādīt jūsu dzīvesvietu?

IPv4 ir 32 bitu adrese, savukārt IPv6 ir 128 bitu, lai apmierinātu lielākas prasības. IPv4 adrese izmanto skaitliskas vērtības, piemēram, 192.168.1.31 savukārt IPv6 adrese izmanto heksadecimālās vērtības, piemēram 2001:0db8:85a3:0000:0000:8a2e: 0370:7334.

Apakštīkls padara interneta izmantošanu efektīvāku, jo IP adreses, kas veido adresi, faktiski ir tuvāk viena otrai. Tā vietā, lai tīkla trafiks iet caur daudziem maršrutētājiem, lai atrastu konkrētu ierīci, satiksme iet uz maršrutētāju kas atbild par konkrētu tīklu.

Pārskatot ēkas piemēru, iedomājieties, ka jums bija jānogādā paka uz 74. istabu. Tā vietā, lai pārbaudītu visas telpas katrā stāvā, apakštīkls norāda, ka šī telpa atrodas septītajā stāvā. Jūs braucat ar liftu uz septīto stāvu un piegādājat savu paku daudz ātrāk.

Kas ir apakštīkla maska?

Datoriem apakštīklā ir IP adreses, kas sākas ar vienu un to pašu prefiksu. Šī prefiksa garums var atšķirties atkarībā no tā, cik lielam tīklam ir jābūt. Apakštīkla maska ​​identificē šī prefiksa garumu un līdz ar to arī tīkla lielumu.

Apakštīkla maska ​​​​parasti ir punktveida decimāldaļā, tāpat kā IP adrese. Tīklā IPv4 adresēm ir aprakstīts, kura daļa ir tīkla ID un kura ir resursdatora ID.

Kā aprēķināt apakštīklus?

Tāpat kā IPv4 adreses, arī apakštīkla maskas ir 32 bitu adreses, kas sastāv no četrām 8 baitu grupām. Un tie ir formātā 255.255.255.255 (decimāldaļa) vai 11111111.11111111.11111111.11111111 (binārais)

/24 tīkls ir vispopulārākā apakštīkla maska. Tas ir līdzvērtīgs apakštīkla maskai 255.255.255.0. Tas nozīmē, ka IP adresēm tīklā ir viens un tas pats prefikss to četrdaļīgās adreses pirmajām trim daļām.

Binārajā formātā šī apakštīkla maska ​​ir 11111111.11111111.11111111.00000000. /24 tīklam kopā ir 256 adreses, kas attēlo ierīces, kas ir tā daļa.

Piezīme: pēdējie astoņi biti ir nulles. Maskas biti var būt tikai nulles no labās uz kreiso pusi, nevar būt adrese ar nulli vidū, piemēram, 11111011.

Apakštīklu apkrāpšanas lapa

Iepriekš minētajā tabulā CIDR apzīmē bezklases starpdomēnu maršrutēšanu. Šeit tas apzīmē apakštīkla prefiksa bitu garumu. Palielinoties bitu garumam, iespējamo saimniekdatoru skaits samazinās uz pusi. Kopējais saimniekdatoru skaits, kuriem IPv4 var adresēt, ir 2^32.

Tabulas galvenes attēlo apakštīkla maskas un x apzīmē skaitli, ko vēlamies aprēķināt. Tīkls /1 satur IP, kas sākas ar vienu fiksētu bitu (0 vai 1). Pēc tam seko 31 bits, lai identificētu atsevišķus saimniekdatorus šajā milzīgajā tīklā. Tas nozīmē, ka ir tikai divi iespējamie /1 apakštīkli, katrs ar diviem miljardiem saimniekdatoru, ko tas var adresēt: 0.0.0.0–127.255.255.255 (visi sākas ar nulles bitu) un 128.0.0.0–255.255.255.255 (visi sākas ar vienu).

/1 tīkla apakštīkla maska ​​ir 10000000.00000000.00000000.00000000 un 128.0.0.0 decimāldaļās.

/12 tīklam ir maska, kas sākas ar 12 1 biti: 1111111.11110000.00000000.00000000. Tas ir 255.240.0.0 decimāldaļās, tātad x ir 240.

To darīt katram tīklam ir apgrūtinoši, tāpēc krāpšanās lapa var paātrināt darbību. Šeit parādās apkrāptu lapa. Aizstāt vērtību x apakštīkla maskā ar numuru slejas pēdējā rindā (CIDR), kuru meklējat. Izmantojot apkrāptu lapu, varat noteikt:

/24 = 255.255.255.0

/12 = 255.240.0.0

/17 = 255.255.128.0

1. piemērs

192.168.1.0/24

Apakštīkla maska: 255.255.255.0

Saimnieki: 2^(32-24) = 2^8 = 256

Aktīvie saimnieki: Saimnieki - 2 = 254

Tīkla ID (pirmā adrese): 192.168.1.0

Apraides ID (pēdējā adrese): 192.168.1.255 (no 0 līdz 255 ir 256 veseli skaitļi.)

2. piemērs

192.168.1.16/28

Apakštīkla maska ​​= 255.255.255.240

Saimnieki: 2^(32-28) = 2^4 = 16

Aktīvie saimnieki = saimnieki - 2 = 14

Tīkla ID: 192.168.1.16

Apraides ID: 192.168.1.31 (no 16 līdz 31 ir 16 veseli skaitļi)

Kā es varu zināt, kurā apakštīkla maskā es esmu?

Ja izmantojat Windows, dodieties uz komandu uzvedni un ievadiet komandu ipconfig. Tam vajadzētu parādīt kaut ko līdzīgu šim:

Ja izmantojat Linux, terminālī palaidiet komandu ifconfig:

Kādas ir apakštīklu priekšrocības?

Kāpēc apakštīkls ir svarīgs? Apakštīklam ir daudz priekšrocību, taču šīs trīs ir vissvarīgākās:

Performance

Apakštīkli padara tīklus efektīvākus. Apakštīkls ļauj satiksmei nobraukt mazāku attālumu, un ceļā nav jāiziet cauri nevajadzīgiem maršrutētājiem. Tas uzlabo veiktspēju, samazinot tīkla sastrēgumus un paātrinot trafiku.

Organizācija

Apakštīkls atvieglo un efektīvāk grupēt dažādas ierīces. Piemēram, uzņēmumam var būt grāmatvedības nodaļa ar dažām privilēģijām, kurām nevajadzētu būt citām nodaļām. Apakštīkls, kurā ir tikai grāmatvedības nodaļa, nodrošinātu, ka citas ierīces nevar piekļūt šim tīklam. Tas padara organizāciju efektīvāku un ļauj tīklam īstenot ekskluzivitāti.

Drošība

Tā kā apakštīkli atdala un grupē mazākus tīklus, ir vieglāk izolēt un identificēt apdraudējumus konkrētā tīklā.

Kādi ir apakštīklu trūkumi?

Apakštīklu izveide ir diezgan dārga, un tās ieviešanai ir nepieciešamas profesionālas zināšanas.

Apakštīkli var būt izšķērdīgi atkarībā no tā, kā tie ir sadalīti. Piemēram, katram apakštīklam ir nepieciešams tīkla ID un apraides ID — divi IP, kas tam ir jārezervē no kopējā pūla.

Apakštīkli un IP konflikti

Iedomājieties, ja katrai ēkai pasaulē būtu viens unikāls numurs, nevis hierarhiska adrese. Pasta piegāde vai mājas apmeklēšana būtu murgs! Tā vietā mēs parasti kārtojam adreses pēc precizitātes līmeņa: valsts, pilsēta, iela utt.

Apakštīkls ir interneta ekvivalents. Tas ir svarīgi tīklu organizēšanai, lai efektīvi maršrutētu satiksmi.

Apakštīkla izveide palīdz arī izvairīties no tādām problēmām kā IP konflikti. IP adreses konflikts rodas, ja divām ierīcēm vienā tīklā ir viena un tā pati IP adrese.

Kas ir IP konflikts un kā to atrisināt?

Kas ir IP adreses konflikts? Uzziniet, kā novērst problēmu, ja divām ierīcēm jūsu tīklā ir vienāda IP adrese.

Lasiet Tālāk

Par autoru