Mākslīgais intelekts tagad spēlē lomu ražošanā, izglītībā un daudzās citās jomās. Bet vai AI var mums palīdzēt glābt planētu? Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt cīnīties ar klimata pārmaiņām, un vai ir kādi veidi, kā tas var kaitēt mūsu videi?
1. Klimata monitorings
Mums jau ir daudz tehnoloģiju, lai uzraudzītu mūsu klimatu, taču AI integrēšana šādās ierīcēs var ļaut mums uzlabot situāciju.
Ar mākslīgā intelekta palīdzību var noteikt noteiktus klimata modeļus, kas vēl nav veikti tika pamanīti, izmantojot tradicionālās metodes, piemēram, noteiktas tendences, kas var atklāt mūsu planētas stāvokli mainās. Turklāt mākslīgais intelekts varētu izdarīt svarīgus secinājumus par to, kur virzās mūsu klimats, ļaujot mums labāk mazināt negatīvās sekas.
Lai to panāktu, var būt noderīgi aprīkot orbitālos satelītus ar mākslīgā intelekta iespējām, lai varētu iegūt lielāku priekšstatu par planētas stāvokli. Taču AI klimata monitoringu varētu izmantot arī mazākā mērogā, lai novērtētu vienas ekosistēmas mainīgo raksturu. Neatkarīgi no mēroga, mašīnmācība var palīdzēt mums mācīt, kā mūsu darbības ietekmē klimatu.
Oglekļa emisijas ir milzīgs klimata pārmaiņu veicinātājs, ar Mūsu pasaule datos ziņo, ka kopš 1750. gada ir emitēti 1,5 triljoni tonnu CO2. Lielākajai daļai no mums ir skaidrs, ka klimata pārmaiņu risināšana lielā mērā ir saistīta ar oglekļa emisiju samazināšanu, taču globālā mērogā līdz šim tas nav izdevies.
Izmantojot mākslīgo intelektu, lielu korporāciju, piemēram, naftas un gāzes uzņēmumu, apģērbu ražotāju un masveida lauksaimniecības uzņēmumus varētu nepārtraukti izsekot, lai noteiktu, kādu ietekmi uz mūsu darbību atstāj to darbība planēta. Alternatīvi, AI varētu uzraudzīt indivīdu oglekļa pēdas nospiedumu vai veselas populācijas, piemēram, lielas pilsētas vai mazpilsētas iedzīvotāji.
Prognozējošā AI (t.i., datu analīze un mašīnmācīšanās prognožu veidošanai) izmantošanai arī var būt nozīme, jo tas varētu paredzēt turpmākās oglekļa emisijas, ļaujot mums redzēt, kā viss notiks, pamatojoties uz mūsu pašreizējo aktivitātes. Tas savukārt var palīdzēt vides tiesību aktos un noteikumos, ko nosaka valdības.
Vēl viens interesants potenciāls AI izmantojums globālās oglekļa pēdas mazināšanai ir noteikšana no kurienes nāk lieli oglekļa emisiju avoti, uzsverot galvenos to veicinātājus izdevums. To var izdarīt gan mazā, gan lielā mērogā, taču jebkurā gadījumā tas varētu sniegt mums svarīgu informāciju par to, kas vai kas kaitē mūsu planētai.
3. Zemes izmantošanas izmaiņu uzraudzība
Mūsdienās mūsu planētas zemes izmantošanai ir galvenā loma klimata pārmaiņās. Masveida lauksaimniecība, mežu izciršana, mājokļu būvniecība un ceļi veicina globālo sasilšanu, pateicoties oglekļa emisijām un dabisko dzīvotņu likvidēšanai. Turklāt mums ir vajadzīgi vairāk veidu, kā izmantot zemi videi mazāk kaitīgā veidā.
Tāpēc ir svarīgi to uzraudzīt, lai mēs varētu labāk noteikt, kā zeme tiek izmantota vai ļaunprātīgi izmantota, galvenokārt lielākās organizācijās, kurām ir infrastruktūra plašu ainavu pārveidošanai.
Mēs varam izmantot AI šādā veidā, lai redzētu, kā mēs varam uzlabot mūsu zemes izmantošanas praksi un varbūt pat gūt jaunas idejas, kā izmantot zemi gudrāk (piemēram, izmantojot tuksneša posmus, lai izveidotu saules paneļu fermas vai piekrastes zonas, lai izmantotu plūdmaiņas enerģija).
4. Jaunu videi draudzīgu ideju ģenerēšana
Tā kā AI ir viedās tehnoloģijas veids, kas var apgūt un atšifrēt informāciju, tas var izrādīties noderīgs jaunu un novatorisku ideju radīšanā, kas var palīdzēt risināt klimata pārmaiņas.
Piemēram, mākslīgā intelekta sistēma varētu tikt ievadīta ar datiem par pašreizējām enerģijas izmantošanas metodēm, kā arī par mūsdienu tehnoloģijām un vides mērķiem, ko vēlamies sasniegt. Pēc tam sistēma varētu uzskaitīt dažas iespējas viedākai enerģijas ražošanai, kas varētu samazināt resursu izmantošanu un oglekļa emisijas un, iespējams, pat ietaupīt naudu.
Piemēram, AI varētu izmantot, lai izplānotu veidu, kā sabiedrībai to darīt taupīt enerģiju mājās vai dot uzņēmumiem efektīvākus veidus, kā darbināt iekārtas, transportēt preces un daudz ko citu. AI pat varētu tikt integrēts ekoloģiski orientētas lietotnes lai lietotāji varētu atrast jaunus veidus, kā samazināt savu oglekļa pēdu savā ikdienas dzīvē.
Lai gan mums jau ir cilvēku eksperti, kas var palīdzēt šajā jomā, milzīgais datu apjoms, ko AI sistēmas var patērēt, un viņu spēja pamanīt modeļus un meklēt risinājumus padara viņus par daudzsološu kandidātu mūsu centienos būt laipnākiem planēta.
5. Brīdinājumu sniegšana par bīstamību videi
Biedējošas klimata pārmaiņu sekas ir arvien biežākas dabas katastrofas, piemēram, plūdi un meža ugunsgrēki. Šie notikumi var būt postoši un prasīt daudzu cilvēku dzīvības, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mūsu rīcībā būtu tehnoloģija planētas uzraudzībai un brīdinātu attiecīgās puses par jebkādiem draudiem.
Atkal, prognozējošais AI varētu būt noderīgs šeit.
Mākslīgo intelektu varētu izmantot sensorās iekārtās, novērošanas iekārtās un līdzīgās tehnoloģijās lai uzzinātu dažādu vidi dabiskos modeļus un pēc tam celtu trauksmi, ja kaut kas tāds ir mainīts. Piemēram, AI rīks varētu pārraudzīt laikapstākļu sistēmas, paredzēt vai ziņot par nokrišņiem, brīdināt par augstu temperatūru sausos mežos un daudz ko citu.
Runājot par klimata pārmaiņu izraisītām krīzēm, AI var būt potenciāls izstrādāt efektīvus evakuācijas, glābšanas vai atjaunošanas plānus katastrofas gadījumā. Piemēram, AI varētu izmantot, lai atrastu piemērotus evakuācijas ceļus vai palīdzētu arhitektiem būvējot pret katastrofām izturīgāku infrastruktūru, lai mazinātu postījumus, ja šāds notikums notiktu atkal.
AI vides negatīvie aspekti
Lai gan ir daudzi veidi, kā AI varētu mums palīdzēt cīnīties pret klimata pārmaiņām, šī tehnoloģija jau nodara kaitējumu.
AI sistēmu izstrāde un testēšana prasa laiku un enerģiju. The MIT tehnoloģiju apskats ziņo, ka viens AI modelis var izdalīt līdz pat 626 000 mārciņām oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas ir tāds pats kā piecu vidējo amerikāņu automašīnu kopējās CO2 emisijas mūža garumā.
Šeit ir svarīgi atzīmēt, ka, neraugoties uz visām iespējamām priekšrocībām, mākslīgā intelekta tehnoloģijas radīšanai noteikti ir liels oglekļa pēdas nospiedums, kas ievērojami veicina mūsu pašreizējo klimata problēmu.
AI var mums palīdzēt glābt planētu
Lai gan mākslīgais intelekts joprojām ir nedaudz agrīnā stadijā, nav šaubu, ka tam varētu būt liela nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā.
Lai gan mākslīgais intelekts nevar atrisināt klimata krīzi vienatnē, tās integrēšana mūsu videi draudzīgā praksē varētu būtiski mainīt situāciju. Tuvākajā nākotnē mēs varam redzēt, ka šī tehnoloģija spers milzīgus soļus mūsu planētas dzesēšanas virzienā, lai gan arī tā ietekme uz vidi ir jāatzīst un, iespējams, jāmazina, jo AI kļūst arvien lielāka izplatīts.
