Drošas programmatūras izveide: kā integrēt drošību izstrādes dzīves ciklos

Programmatūras izstrādes dzīves cikls (SDLC) ir metodiska pieeja, kas izstrādāta, lai palīdzētu jums ātri un efektīvi izveidot augstas kvalitātes programmatūru. Jūs saņemat ceļvedi, kas palīdz izstrādes procesā, no koncepcijas līdz uzturēšanai.

Taču ir ļoti svarīgi integrēt kiberdrošības labāko praksi. Jūs nevarat neievērot drošības vietu savā procesā, jo, neieviešot atbilstošus kiberdrošības pasākumus, jūs riskējat ar jūsu programmatūras ievainojamību vai kļūdu atklāšanu.

Kāpēc ir svarīgi integrēt kiberdrošību savā attīstības ciklā?

Drošas programmatūras izveide piedāvā daudzas priekšrocības. Tas ne tikai aizsargā svarīgus datus, piemēram, personu identificējoša informācija vai aizsargāta informācija par veselību, taču tā arī novērš tādus draudus kā ļaunprātīga programmatūra un pikšķerēšana. Ievērojot drošības paraugpraksi, varat apiet lielas nepilnības, kas var sabojāt uzņēmuma reputāciju.

Turklāt nozares standartu ievērošana vairo klientu uzticību, mazina piegādes ķēdes risku un veicina kultūru, kas uzsver konsekventu izaugsmi un drošības izpratni.

Kā integrēt kiberdrošību programmatūras izstrādē

Pastāv dažādas programmatūras izstrādes dzīves cikla (SDLC) pieejas, tostarp ūdenskrituma, V formas, lielā sprādziena, iteratīvie un inkrementālie modeļi, lai nosauktu tikai dažus. Tomēr uzmanības centrā šeit ir veikls modelis, kas bieži vien ir labākais uzņēmumu izvēle.

Sadalot projektu lielos gabalos un piegādājot nepārtrauktos ciklos, šis modelis lepojas ar ātru attīstība, elastība mainīgajām vajadzībām, optimāla resursu izmantošana un konsekventi izmērāmi rezultāti.

1. Prasību analīze

Lai piegādātu labu produktu, jums ir jāveic detalizēta tā prasību apkopošana, pārbaude un efektīva dokumentācija.

Šis savākšanas process, ko sauc arī par izsaukumu, ir vieta, kur jūs pulcējat skaidru un pareizu klientu specifikācijas — ļaujot klientam adekvāti aprakstīt to, ko viņš vēlas, un ietver oficiālas tikšanās ar klātesošās ieinteresētās personas. Analīzes laikā ieinteresētās puses veic prāta vētru, lai noteiktu projekta iespējamību.

Drošība prasa, lai jūs segtu tādi aspekti kā piekļuves kontrole, datu aizsardzība, autentifikācijas un autorizācijas mehānismi, droši sakaru protokoli un šifrēšana. Jums ir arī jāveic rūpīgs riska novērtējums, nosakot draudu un ievainojamību iespējamību jūsu sistēmā, kamēr nodrošinot atbilstību visām nozarei specifiskajām prasībām saistībā ar datu privātumu, piemēram, maksājumu karšu nozares datu drošības standartu (PCI DSS) vai 1996. gada Veselības apdrošināšanas pārnesamības un atbildības likums (HIPAA).

Pirms pāriet uz nākamo darbību, ir svarīgi noteikt drošības mērķus, kas atbilst vispārējiem projekta mērķiem.

2. Dizains un arhitektūra

Šis posms ietver dizaina plāna izstrādi, pamatojoties uz projektēšanas dokumenta specifikāciju (DDS), kas ietver programmatūras arhitektūra — programmēšanas valoda, datu bāzes, API, operētājsistēma, saskarnes, utt. Tas ietver arī funkciju saraksta, lietotāja interfeisa dizaina, drošības pasākumu un infrastruktūras prasību izveidi.

Izmantojot drošību ietver “padziļinātas aizsardzības” stratēģiju, nodrošinot, ka, ja apdraudējuma dalībnieks mērogojas vienā slānī, programmatūras aizsardzībai tiek ieviesti citi drošības pasākumi, piemēram, ugunsmūri, ielaušanās atklāšanas sistēmas un šifrēšana. Ir svarīgi arī ieviest droši izstrādātas lietojumprogrammu saskarnes (API), lai novērstu nesankcionētu piekļuvi datiem un manipulācijām ar tiem.

Turklāt jums ir jāpārliecinās, ka programmatūras komponenti ir droši konfigurēti saskaņā ar sniegtajām vadlīnijām nozares drošības ietvarus, vienlaikus samazinot tiešsaistē pieejamo funkcionalitātes un pakalpojumu skaitu draudiem.

3. Attīstība

Šis posms ir faktiskā produkta izstrāde, ieviešot prasības kodā, lai ražotu produktu. Ja tas ir sadalīts darbībās, tam vajadzētu aizņemt pēc iespējas mazāk laika, vienlaikus nodrošinot visaugstāko vērtību un kvalitāti.

Vislabāk ir iekļaut drošas kodēšanas metodes, piemēram, ievades validāciju, izvades kodēšanu un drošu kļūdu apstrādi. novērstu ievainojamības, piemēram, SQL injekciju un Cross-Site skriptēšana (XSS). Svarīgi ir arī ieviest mazāko privilēģiju principu, kad programmatūras komponenti un cilvēki ir tikai zināmi datus un sistēmas, kas ļauj tām veikt savas funkcijas, vienlaikus ierobežojot arī iespējamā drošības pārkāpuma ietekmi.

Citi drošības principi ietver drošu saziņas protokolu, piemēram, HTTPS, izmantošanu, paziņojot sensitīvu informāciju (t.i., izmantojot pareizu šifrēšanas paņēmieni, lai aizsargātu sensitīvus datus), un izvairoties no tādas cietās kodēšanas informācijas kā paroles, API atslēgas un kriptogrāfiskās atslēgas. avota kods.

4. Testēšana un kvalitātes nodrošināšana

Pirms gatavās programmatūras iesniegšanas klientam, jūsu kvalitātes nodrošināšanas komandai ir jāveic validācijas pārbaude, lai nodrošinātu, ka viss darbojas pareizi. Ir dažādi testēšanas veidi — veiktspējas pārbaude, funkcionālā pārbaude, drošības pārbaude, vienību testēšana, lietojamības pārbaude un pieņemšanas pārbaude.

Ir arī drošības pārbaudes veidi: iespiešanās pārbaude, ievainojamības skenēšana un uz drošību vērsta regresijas pārbaude.

Jums vajadzētu koncentrēties uz drošas testa vides izveidi, atdarinot ražošanas posmu, bet nodrošinot, ka netiek atklāta sensitīva vai svarīga informācija. Lai samazinātu risku, varat izmantot piekļuves vadīklas un tīkla segmentāciju.

Turklāt jums ir jāiekļauj kodēšanas pārskati, lai atklātu ar drošību saistītas problēmas; pārbaudiet, vai testēšanas laikā izmantotie dati nesatur reālus lietotāja datus, ražošanas datus vai sensitīvu informāciju, lai izvairītos no nejaušas iedarbības.

5. Izvietošanas un konfigurācijas pārvaldība

Tagad varat izlaist produktu plašai sabiedrībai (vai konkrētiem lietotājiem, ja jūsu programmatūras darbības joma ir ierobežotāka). Dažreiz tas var notikt pa posmiem atkarībā no jūsu uzņēmuma biznesa stratēģijas. Tomēr jūs joprojām varat veikt uzlabojumus ražošanā.

Drošs izstrādes process ietver automatizētu izvietošanu, drošu saziņu un atcelšanas plānus, lai atjaunotu iepriekš zināmo stāvokli, ja rodas drošības apdraudējumi vai notikumi. Izmantojot drošu konfigurācijas pārvaldību, jums ir jāstandartizē konfigurācijas, jāveic regulāras konfigurācijas audits, jāizmanto versiju kontroles sistēmas, lai izsekotu izmaiņām un nesankcionētām modifikācijām, kā arī droši glabātu un pārvaldītu sensitīvus datus akreditācijas dati.

Ir svarīgi arī veikt drošības ielāpu pārvaldību, pārraugot ievainojamības, nekavējoties uzliekot drošības ielāpus un testējot tos inscenēšanas vidē pirms izvietošanas.

6. Darbības un apkope

Šis pēdējais posms ietver programmatūras savlaicīgu apkopi, t.i., kļūdu labošanu, jaunu funkciju pievienošanu un jaunināšanu (galvenokārt pamatojoties uz lietotāju atsauksmēm vai kad komanda konstatē trūkumu).

Drošības iekļaušana ietver negadījumu reaģēšanas plāna izveidi un katra komandas locekļa lomu un pienākumu definēšanu. Programmatūras un tās infrastruktūras nepārtraukta uzraudzība palīdz atklāt iespējamos pārkāpumus vai draudus.

Turklāt jums ir izstrādāt noteikumus datu dublēšanai un atkopšanai ransomware uzbrukuma gadījumā; un nodrošiniet drošības izpratnes apmācību visiem komandas locekļiem, lai viņus nepieļautu bieži sastopamiem sociālās inženierijas uzbrukumiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai jūsu programmatūra vienmēr atbilstu drošības standartiem un normatīvajām prasībām, tāpēc regulāri veiciet iekšējo un ārējo auditu.

Vai ir pienācis laiks atteikties no programmatūras lietošanas?

Kad esat lietojis savu SDLC modeli, katrā darbībā integrējot drošības protokolus un praksi, jūsu programmatūra joprojām var izmantot savu lietderību.

Šādā gadījumā ir svarīgi efektīvi atbrīvoties no visiem resursiem, kas varētu apdraudēt jūsu drošību, ja tie nonāks nepareizās rokās. Neaizmirstiet informēt savus lietotājus par programmatūras beigām, kā arī par jebkādām aizstāšanām, kuras esat izveidojis.